Spānija
Jau pāris dienas esmu galā - savās mājās, savā rozā sapnī.
Dienām ir kumeļu auļi, stundas zib nemanot, darba apjomi nemazinās, stāsti, piedzīvojumi jau krietnā kaudzē sakrājušies. Jāsāk sevi disciplinēt un šķetināt pa vienam.
23.03.2020. Ierašanās.
Kad pamanu pazīstamo, galīgi ačgārno krustojumu, ir jau gana vēls, ārā tumsa. Tiesa, pati pabrīnos, cik precīzi esmu noteikusi mūsu ierašanās laiku - minūte minūtē. Braucot cauri mazciemam pa šauro iel-ceļ-taciņu, cenšos atcerēties, kā tad bija jābrauc, lai neiebrauktu kādā pagalmā.
14.04.2020. Bailes.
Trakā Lieldienu nedēļa tuvojas beigām. Parasti šis laiks man ir tāds iekšējā restarta laiks, pārdomāju lietas, daudz esmu dabā. Bet šogad viss ir ar kājām gaisā.
17.04.2020. Pārdomas un darbi.
Pēc aizvakardienas, vakardienas negaisa, vēja, krusas, kas locīja palmas zarus līdz zemei, gaudoja ap stūri kā izsalcis vilku bars, kapāja dārzā saziedējušās kallas kā ar asu nazi, uzausa pasakains rīts.
27.04.2020. Jubileja.
Šodien jubileja - divi mēneši, kopš esmu savā rozā namiņā un pusotrs, kopš karantīnā! Daudz vai maz, nevaru atbildēt. Ir dienas, kad sev jautāju - tik vien? Šķiet, ka vesela mūžība pagājusi.
05.05.2020. Kaimiņu būšana.
Kaut kur starp skraidīšanu ar lupatu, slotu, vicināšanos ar lāpstu, nebeidzamo cīņu ar gliemežiem, kuri jau otro gurķu stādu partiju norij, skudru uzbrukumiem, kaut kur vēl iespiežot lekcijas, konsultācijas, paliek neuzrakstīti stāsti. Gandrīz katru vakaru, ielienot gultā, apsolu - šodien rakstīšu! Paņemu datoru, tik uz mirkli pievēršu acis...
11.05.2020. Sadzīves ainiņas.
No rīta, kā parasti - pirms sešiem, pamodināja abu kaķu rīta taure. Kopš atklājušas verandu, līdz ar pirmo gaismiņu aplaimo mani ar rīta koncertu. Rīgā droši vien būtu dusmojusies un izolējusi no savas istabas, bet te - pat prieks. Redzēt ar kafijas krūzi rokā, ietuntuļojusies siltā pledā, sēžot uz trepju augšējā pakāpiena, kā mostas kalni. Šķiet, kaķes domā tāpat un, izlaidušās katra uz sava krēsla, pagriezušas punčus pret pirmajiem rīta stariem, kaifo.
15.05.2020. Brīvības elpa.
Zemestrīce, cunami - tās ir pirmās domas, kas iešaujas manā prātā, dzirdot dīvaino šņācienu, uztverot krītošo trauku, mēbeļu blīkšķus. Mēģinu izrausties no gultas, ārā tumša nakts, spokainā āra laterna vējā šūpojas un kaut kas draudīgs, šņākdams nesas pa māju. Galvā 101 doma - kā iedabūt kaķus pārnēsājamajā somā, neaizmirst paķert dokumentus no naktsskapīša, cik tālu ir uzkāpis ūdens, vai maz tikšu līdz mašīnai, pa kuru ceļu braukt…
01.06.2020. Melnās dienas.
Jau pāris nedēļas garastāvoklis ir tāds, nu, ne gluži mušmires ēst, bet smaidīt arī negribas. Viss sākās pirms divām - trim nedēļām...
15.06.2020. Logs uz pasauli.
Veltījums tiem, kam grūti.
Jā, tā var gadīties, ka Tevī kaut kas jūk un brūk. Jā, tā var gadīties, ka tas, kas kādreiz šķita svarīgs, nu palicis lieks. Tas nav pasaules gals, dod sev laiku ieraudzīt, ka tur aiz loga ir daudz jaunu iespēju, iespaidu, izdevību.