31.10.2021. Kam Helo Vīns, man - Helo Kaķis

Vakar, pareizāk sakot, šorīt agri no rīta, pēc dobes rakšanas, daudzu citu mazo darbiņu apdarīšanas , labi sadzērusies salvijas tēju, iekritu gultā puskomas stāvoklī. Nezinu, cik ilgi vai neilgi gulēju, bet, kad izdzertais tējas daudzums rosināja uz pamošanos, aiz loga vēl bija tumsa, tik pie pašas pamalītes tāda knapi samanāma gaismas strēlīte.

Pavērusi pusi no vienas acs, mēģinot noturēt miegaino ķermeni līdzsvarā, klunkurēju pāri istabai uz laimes un viegluma telpu. Kaut kur pusceļā starp gultu un lielo krēslu kaut kas silts, mīksts, izjūkošs patrāpījās zem pēdas un apķēra potīti. Mana sirds pamira, atmodos zibenīgi līdz ar sulīgu bļāvienu.

06.11.2021. Īsie stāsti jeb “45 soļi līdz....”

Pirmais solis - labāk zīle rokā nekā mednis kokā

Dalība kulinārijas klasē uzlādēja mani ar kārtīgu smieklu, jautrības enerģiju, braucot mājās, apsolīju, ka beidzot sākšu realizēt šo ideju. Mans atskaites punkts ir Saulgrieži - klusais, maigais piedzīvošanas laiks. Tā ir sanācis, ka visi darāmie darbi vienlaikus nonākuši finiša taisnē. Tagad man vajadzēs ļoti daudz miera, spēka un loģiskuma, lai to visu realizētu.

07.11.2021. Īsie stāsti jeb “45 soļi līdz....”

2. solis no 45

Naktī pamodos no ledainas sajūtas degungalā. Aiz loga tumšas, tumšas debesis ar miljons zvaigžņu podziņām. Skaisti, bet auksti, aiz loga 7 grādi. Ātri ieslēdzu apsildāmo palagu, un jau pēc mirkļa gulta kļuva patīkami silta, arī abas kaķu dāmas, sasilušas, atļāvās izbāzt galvas no segas apakšas. Rīts nāca ar labām ziņām -viens no paziņu paziņām “nomedījis” kārtējo meistaru, kurš esot gatavs izdarīt darbu un palīdzēt visus materiālus sagādāt. Elpoju un apturu vēlmi laisties neprātīgā laimes dejā. Pag, Iveta! Vispirms lai atbrauc, izdara darbu, tad i dejosi.

11.11.2021. Īsie stāsti jeb “45 soļi līdz....”

5. solis

Mārtiņi. Aizveras veļu vārti. Uz brīdi pasaule paliek klusumā. Starp bija un būs. Tāds dzidrs, skanīgs mirklis – tagadne. Iededzu sveces saviem veļiem, lai gaišs ceļš, gluži kā atmiņas, kas paliek manā sirdī, domās.

Aiz loga tumša debesis bez mākoņu pogaļām, daudz, daudz zvaigžņu, un tikai 6 grādi. Nudien, sajūta, ka sals tūlīt iekniebs degunā.

16.11.2021. Īsie stāsti jeb “45 soļi līdz....”

Solis n-tais, sazin kurais, esmu pazudusi izplatījumā

Jau rakstīju, ka pēdējie divi mēneši ir spriedzes pārpilni. Vienlaicīgi ejam finiša taisnē ar visām iesāktajām lietām, un gluži spāniskā garā viņi dokumentus izskata, atbildes raksta 3-5 mēnešus, bet man viss prasītais jāiesniedz 5 - 10 dienu laikā. Tad nu jožu ar papīriem pa trim dažādām pilsētām un pilsētelēm - Cudillero, Avilesu un Gijonu. Gadās, ka kāds aprakstīts papīra gabals jānes uz n-iestādes otro stāvu, bet jāapzīmogo pirmajā, kamēr izsēžu rindu otrajā stāvā, darba laiks pirmajā ir beidzies, nākamajā dienā no rīta zvans uz iestādi izņemt pieraksta numuriņu (labi, ja var dabūt), un atlieku visus darbus, konsultācijas un joņoju iesniegt dārgo papīra stērbeli.

20.11.2021. Īsie stāsti jeb “45 soļi līdz....”

Kārtējais solis

Kā vislabāk atgūt līdzsvaru? Pareizi, ņemt lāpstu un iet rakt. Īpaši, ja lolotās, gaidītās peonijas ar Sanitas gādību atceļojušas. Šodien diena pirms lielās vētras, ārā +17, aizvējā pat vairāk, lāpstu rokā, un uz priekšu. Zeme te smaga, lietus sasista, nedzīva. Tā kā pie zirgu labumiem neesmu tikusi, komposts ļoti dārgs, tad nu izmantoju visu, kas pa rokai. Pirmā lieta - pirms mēneša sagatavoto dobi, kur laicīgi noņemta velēna, uzrušināta, iekaisīts trihodermīns, pārrakt.

Pareizāk sakot, izrakt divu lāpstu dziļumā.

22.11.2021. Īsie stāsti jeb “45 soļi līdz....”

Saskaitīju, šis ir 10. solis

Aiz loga kopš vakardienas ārdās Dana. Visi saimniekus mīlošie suņi ar mieru staigāt pamperos. Mani kaķi – nē! Sēž, brēc pie durvīm, ārā vajagot. Atveru, pabāž degunu un, aši apcirtušies, pazūd augšā gultā uz apsildāmā palaga.

Kaut kad dienas vidū ziņās parādījās, ka Danai vienai skumji palicis, kompānijā nākšot kaut kāds uragāns Larry. Man šķiet, ka šāds scenārijs jau ir bijis, tāpēc, drošs paliek drošs, rikšiem uz siltumnīcas pusi, uzkraut esošajiem akmeņiem vēl pārīti. Dažās minūtēs esmu slapja līdz ādai un arī apzūdu augšā gultā uz apsildāmā palaga, drebināmies visas trīs.

19.12.2021. Laimes dažādās sejas

Mēsli, beidzot ir mēsli… Nē, ne tie, kuros iemanos iekulties, vai kurus tik devīgi man Visums dažādu ļaužu izskatā piespēlē. Ir īstie mēsli, no kuriem ogas briest un puķes plaukst. Jau labu laiku šī tēma mani ļoti, ļoti nodarbina. Kad ciemojās Jekaterina, bijām gatavas pat no vienas kūtiņas čiept. Pāris reizes aplauzos, jautājot kaimiņam - tam, kas Štirlica vīrs.

03.01.2022. Katram savi dārgumi

Vai vētrai gatava? Nezinu, vai tam var sagatavoties, bet izbaudīt neparasti silto laiku - izbaudīju. Šodien, vakar, aizvakar visas dienas dārzā ar lāpstu, grābekli, zirgāboliem un puķu sīpoliem. Rāvu ar slapju muguru līdz sūrstošām rokām un smeldzošiem pleciem. Kaut ko paspēju, kaut ko nepaspēju. Pietrūka kādu nieka 3-4 stundu, un būtu pabeigusi līdz galam visu lielo dobes kompozīciju, palika trīs fragmenti nepabeigti. Zemi izraku, zirgābolus sabēru, jau tumsiņā veco velēnu pa virsu saliku. Tagad gaidīšu kādu labo dienu, lai sabērtu zemi, noblietētu, saliktu puķu sīpolus un aizraktu. Mācos rimtumu un nešaustīt sevi par nepaspēto.

05.01.2022. Robi

Drūms, pelēki drūms - tā pieņemts teikt par lietus dienām, tieši tādu, kāda ir šodien. Tikai Astūrijā pat vispelēkākajās dienās kāds zaļums spraucas pretī skatam, kāds zieds atdzīvina pelēcīgumu, pat visdrūmākajās dienās kāds saules stars, kaut uz sekundi, bet izlauž sev ceļu, rādot, ka viss ir pārejošs. Lai līst, būs zāle zaļāka, koku saknes veldzēsies, krāšņi saziedējušai plūmei būs spēks turpināt ziedēt, vēlāk briedināt ogas. Ko darīt, ja aiz loga ir tas, kas padara slapju pāris minūšu laikā, un veikalos sākušās atlaides?