Spānija
Vai tiešām jau piecpadsmit dienas eju? Jūtos ārpus laika un telpas. Nakšņoju brīnišķīgā alberģī, tikai viens bet - mana vieta divstāvu gultas otrajā stāvā. Un šīs gultas radītājam bijusi apskaužama humora izjūta, nepietiek, ka gulta ir gana šaura, tai nav nevienas maliņas sānos.
Izeju līdz ar gaismiņu, un mana steiga maksā dārgi - dvielis paliek alberģī (bet to es konstatēšu tikai vakarā). Skaists rudens rīts, klusi krīt lapas, zīles, vēl nedzird skaļos sīļus. Ceļš pieder man vienai, un es to izmantoju, pusbalsī dziedot Gajatry mantru.
Nu, kāpēc cilvēkiem patīk gulēt piesmakušās telpās? Neparko nav gatavi gulēt pat pie pusatvērta loga. Vai visiem tā, vai tikai mana karma - alberģu sadzīve? Kā nosmējās Linda, mana Venēra Lauvā guļ komā.
Brīnumi notiek! Mans dvielis atgriezās pie manis! Rīts alberģī sākas neparasti agri, jau piecos viss rīb un dārd. Neko, ceļos krāmēju somu un aiziet. Pirmais posms 15+1,5 km, nepatīk garie gabali, labāk 3 reizes pa pieci.
Vecums nenāk viens, tam līdzi nāk trakums, bet man patīk. Pirmā diena, pirmā pieredze kā brīvprātīgajai Spānijā uz Ceļa. Ziemā sev apsolīju, ka jūnijā būšu Spānijā, tiesa, biju domājusi mazliet citādāk, bet solījumi jātur!
Esmu apguvusi jauno mājvietu, mācos komunikāciju
ar visiem trim priesteriem. Jāatceras, ka te ir Spānija, un priesteri ir īpaša kasta, pat, ja pilnīgi neizskatās pēc tādiem. Skatoties uz Andrē - ja neredzētu koka krustiņu kaklā, liktos parasts, normāls hipiju džeks ar gariem, lokainiem matiem, kurš savā telefonā seko līdzi futbola mačiem.
Turpinājums trešajai dienai. Jau pāris dienas vēroju negludinātās veļas kaudzi uz lielās kumodes klusajā istabā, līdz beidzot pieķeru pie rokas Danielu un prasu pēc gludekļa.
"Ko? Tu gribi gludināt??? Eeeaaa, jāprasa tēvam Antonio, viņš par to atbild”, un Daniels pazūd kā rīta rasa.
Pirmā nakts priekšnieces lomā. Teikšu kā ir - savādi trauksmaini. Vakara apgaita, durvju aizslēgšana, slēģu pārbaudīšana, brokastu sarūpēšana agrajiem gājējiem. Ir jau tuvu pusnaktij, kad uz deguna iegāžos gultā.
Citādāki Saulgrieži. Šovakar alberģis pilns, esmu noskrējusies ar slapju muguru. Spānijas vasara dara savu, vēl nav pat pusdienlaiks, kad brīvas palikušas vien pāris istabiņas.
