Dzīve mazciemā – 164

Trešā atpūtas diena

Tiešām, atpūtas diena – vismaz tā bija domāts. Kur mēs tos 15 000 soļus salasījām, kas to, lai zina 😉.

Lēnās, mierīgās brokastis ar kārtējo n-to sieru degustēšanu (viņi ir iemīlināti Astūrijas sieros), tad ceļojums uz austeru degustēšanu.

Un negaidīti tikām pie barības sirdij, emocijām, dvēselei – 15. augusts, Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas diena. To svin arī Astūrijā, vēl jo vairāk – te ir Dievmātes zeme.

Klejojot pa mazajām Castropoles ieliņām, nonācām līdz baznīcai. Tā bija vaļā, un kungs no vietējās draudzes ļoti labprāt pieteicās izvadāt un izstāstīt par katru ikonu, svētbildi, altāri. Kaifs – tādos lielos vilcienos varēju pat patulkot. Lepna kā zilonis par mācēšanu 🙂.

Ļoti skaista baznīca. Ielikšu arī iefilmēto – spāniski saprotošajiem būs interesanti.

Pēcpusdiena skaistajā Tapijā, vakars uz klintsradzes un pats, pats vakars manā kalnā – pie Santas Anas kapellas.

Saule šodien sarkana, sarkana, debesis dūmakā – meža ugunsgrēki vien 100+ km attālumā 😞.

Rīt Bulnes, tikai Bulnes (zinātāji smaida, vai ne?) un Cabrales sieri.


Citi raksti

02.06.2023. Namiņa rīta stāsti – 17

Kura ir laimīga? Pareizi, es! Ziniet, dzīves līkloči var ievest tādā dziļā un smaržīgā vietā, kur i gaismiņu neredzi. Var būt dienas, kad smags ķieģelis pie deguna piesiets. Ir jau visādi, vairāk gan to brīžu, kad sirds kā taurenītis lido, pogo kā lakstīgala, zied kā labi kopta roze.

26.06.2023. Namiņa rīta stāsti – 22

Ak, ja to smaržu varētu iekonservēt… Laikapstākļi nelutina, ta gāza baltu ūdeni, tad ieslēdza karstumu, kurā dārzā pastrādāt var tikai īpaši rūdītie. Pat siltummīle Lakšmi uz vēdera lien mājā zem gultas uz aukstajām flīzēm. Tāpēc katrs mirklis jāizmanto. Pēc divu dienu spraiga darba es izturēju, ķerra – nē. Vecais, izrūsējušais palīgs, izdvešot žēlu čīīīk, apstājās pusceļā ar izlūzušu riteni.

Tikai tie, kas neslēpjas no dzīves, saņem patiesās dāvanas!
Joprojām silta atvasara, var lencīškreklā staigāt , bet siltas zeķes kājās prasās , zeme pielijusi , auksta . Tagad labāk saprotu astūriešus , kuri joprojām staigā pa pagalmiem madreñas. Būs man ar tādas jāiegādājas , tik staigāt mācīšos pa kluso , tumsiņā 😉.Esam vēl soli tuvāk pavasarim , ziemas narcises saziedējušas, dārzs smaržo , naudas …

Dzīve mazciemā – 164 Read More »