Dzīve mazciemā – 164

Trešā atpūtas diena

Tiešām, atpūtas diena – vismaz tā bija domāts. Kur mēs tos 15 000 soļus salasījām, kas to, lai zina 😉.

Lēnās, mierīgās brokastis ar kārtējo n-to sieru degustēšanu (viņi ir iemīlināti Astūrijas sieros), tad ceļojums uz austeru degustēšanu.

Un negaidīti tikām pie barības sirdij, emocijām, dvēselei – 15. augusts, Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas diena. To svin arī Astūrijā, vēl jo vairāk – te ir Dievmātes zeme.

Klejojot pa mazajām Castropoles ieliņām, nonācām līdz baznīcai. Tā bija vaļā, un kungs no vietējās draudzes ļoti labprāt pieteicās izvadāt un izstāstīt par katru ikonu, svētbildi, altāri. Kaifs – tādos lielos vilcienos varēju pat patulkot. Lepna kā zilonis par mācēšanu 🙂.

Ļoti skaista baznīca. Ielikšu arī iefilmēto – spāniski saprotošajiem būs interesanti.

Pēcpusdiena skaistajā Tapijā, vakars uz klintsradzes un pats, pats vakars manā kalnā – pie Santas Anas kapellas.

Saule šodien sarkana, sarkana, debesis dūmakā – meža ugunsgrēki vien 100+ km attālumā 😞.

Rīt Bulnes, tikai Bulnes (zinātāji smaida, vai ne?) un Cabrales sieri.

Citi raksti

Dzīve mazciemā – 3

17.04.2020. Pārdomas un darbi.

Pēc aizvakardienas, vakardienas negaisa, vēja, krusas, kas locīja palmas zarus līdz zemei, gaudoja ap stūri kā izsalcis vilku bars, kapāja dārzā saziedējušās kallas kā ar asu nazi, uzausa pasakains rīts.
Dzīve mazciemā – 45

20.07.2021. Septiņas dienas, tā dziedāja Tranzīts. Pirmā daļa.

Septiņas dienas paiet ātri, ai, cik ātri. Pat, ja pirmajā šķiet, ka vēl tik daudz laika priekšā. Tikai dažas nedēļas iepriekš, kad vienā vakara sarunā Gunita pēkšņi izšāva “Man vajag atdzist, vajag restartu, brīdi klusumā, lai varu pastrādāt pie jaunā projekta. Būs kāda istaba brīva? Braucu!”, tajā pat vakarā tika atrastas biļetes un sākts lielais somu, paku, vedamā menedžments.
Ceļā uz Sapni – 1
Vakar no rīta vēl nebija pārliecības, ka braukšu, jo četras dienas atpakaļ par sagurumu noturētā sajūta izrādījās dzelžainais vīrusa apskāviens, kā rezultātā četras dienas gultas režīmā ar 38,7. Tik vien varēju savākties, lai aiztenterētu uz virtuvi pēc silta upeņu dzēriena un tējām.
Dzīve mazciemā – 112
29.06.2023. Namiņa rīta stāsti – 23

Kā rīts, tā jaunas krāsas, jaunas cakas. Šogad maniem viesiem nāksies raudzīties uz to, kas ir, ne pētīt to, kā pietrūkst. Pēdējo pusotru nedēļu dārzā strādāt var tikai no rīta vai īsi pirms saules rieta. Pārējā laikā maksimums ar ūdens šļūteni kaut ko laistīt, arī sevi. Tās retās piles, kas naktī nopil, iztvaiko, līdz zemei nenonākušas. Dažas dobes baidos ravēt, labāk, lai nezāles zemi sedz, tik apgriežu. Toties kādas domas galvā kārtojas...