02.10.2020. Dzīves riču-raču.

Kaimiņu gailis vēl nav atjēdzies no iepriekšējās vētras, kad nākamā jau klāt. Nu jau man šķiet, ka katra nākamā ir trakāka par iepriekšējo. Skaitu pātarus, lai durvīm stikli neizbirst. Taisnība Ziedonim ir par tām mazām laimītēm, ja tādas tiek, kaut viena katru dienu, tad var aizmigt ar smaidu, ar smaidu arī pamosties.

20.03.2021. Vienkārša sestdiena

Ir dienas, kad smaids tā neraisās, kā gribētos. Nē, par pašu dienu liels prieks un gandarījums, bet nepadarītie darbi spiež pie zemes. Izrādās, es tik daudz ko neprotu, kam paprasīt nav, bet jāizdara ir. Var jau krist gar zemi, brēkt, bet lietas no tā netiks padarītas.

16.11.2022. Divas blondīnes (viena slēptā) un remonts

Vakar čakli pastrādājām: stumdījām, grūstījām mēbeles, pārcilājām kastes, darbinājām pusrūsējušo krāsniņu, kamēr es gatavoju lekcijas, vadīju konsultācijas, vakara Zoom “Dzimtas enerģijas” grupai, Irēna, kustinot piekto smaguma centru mūzikas ritmā, nošpaktelēja istabas sienas. Šodien pelnītā atveldzes diena. Kaut Astūrijā sācies rudens, ar tieši šim laikam raksturīgajām laika maiņām – lietus, pēc maza brīža saule un + 23, tad vēja brāzmas, kas gāž no kājām – devāmies dabā. Neesam jau no cukura, lietus nebiedē, un uzēstie siera drošības spilventiņi nodrošina, ka vējš pa gaisu neaiznesīs.

22.10.2023. Namiņa rīta stāsti – 30

Abas daiļavas, kārtīgi trakojušas četras dienas, izguļ reibumu, gaidot ciemos kavalieri, kurš sola jautrību nākamajai nedēļai. Dāmu trakulība atnesusi pirmo sniegu kalnos, mums, lejā, rudens drēgnumu un to īpatnējo smaržu gaisā.