Dzīve mazciemā – 111

Namiņa rīta stāsti – 22

Ak, ja to smaržu varētu iekonservēt…

Laikapstākļi nelutina, ta gāza baltu ūdeni, tad ieslēdza karstumu, kurā dārzā pastrādāt var tikai īpaši rūdītie. Pat siltummīle Lakšmi uz vēdera lien mājā zem gultas uz aukstajām flīzēm.

Tāpēc katrs mirklis jāizmanto. Pēc divu dienu spraiga darba es izturēju, ķerra – nē. Vecais, izrūsējušais palīgs, izdvešot žēlu čīīīk, apstājās pusceļā ar izlūzušu riteni.

Šodien visu ar rociņām. Tagad sajūta, ka roku vietā izvārīti makaroni.

Šobrīd zied ap 80+ lilijām, ne visas smaržo, bet tās 30+, kuru dobi ravēju, iesvieda mani laimības smaržu vilnī. Baltas, oranžas, rozā.

Vakarnakts vējš izpluinīja puķu zirņus. Kaut ko izdevās pacelt, daži tā vērpē savērpti, ka tik vien atlika, kā saudzīgi pa zemi palaist.

Vēl darba daudz, bet tik patīkami redzēt to, kas jau ir…

Rīt no gultas rāpus.

Citi raksti

Camino – Diena 8

Esmu palikusi bez brillēm, nakts steigā tās palika alberģī zem spilvena. Tālākie ieraksti iespējami tikai ar draugu draudzīgu līdzdalību, jūtos kā kurmītis, tik lāpstas vietā soma.

Šodiena sākās vienos naktī, kad viegli apdullušas rikšojām uz autoostu, lai dotos uz Astorgu.

#100LaimīgasDienasNamiņā – 29. diena
Šodien sapratu , ka , šo laimīgo dienu apraksti ir iespēja dalīties tajā ,kas paliek aiz kadra , paliek kaut kur starp citiem ierakstiem , darbiem . Tā ir mana ikdiena , tas ir tas ar ko es elpoju , un , jā, tā ir laime , tās ir laimīgās dienas , kaut reizēm deguns …

Dzīve mazciemā – 111 Read More »

#100LaimīgasDienasNamiņā – 20. diena
Pamodos no maigas lietus čaboņas , zeme veldzējas .Šodienas plānā guļamistabas mēbeļu stumdīšana , jāatbrīvo siena krāsošanai .Jebkādas darbības bez abu kaķu un Nansijas astes līdzdalības ir neiespējamā misija.Mazo skapīti pārstumdīju bez problēmām , bet tikko ķēros gultai klāt , abas dāmas un aste klāt , pinas un tinas ap kājām . Istaba maza , …

Dzīve mazciemā – 111 Read More »

Dzīve mazciemā – 163
12.08.2025. Bienvenida hermana de mi corazón

Katrs viesis, kurš ienāk namiņā, ir mīļi gaidīts, katrs tiek uzņemts ar visu to mīlestību, gādību, ziņkāri, ko Dieviņš man devis. Jau iepriekš izdibinu, kas kuram garšo, ko grib nobaudīt, ko grib redzēt, sajust, pie kuriem putniem pieder: rīta putni, vakara putni vai čoknutije ptjički. Daru, kā protu, lai brīvdienas būtu lieliskas, lai atpūstos gan ķermenis, gan prāts, gan emocijas. Bet šodien… šodien plūda laimes asaras pār vaigiem – atbrauca ļoti, ļoti, ļoti gaidīti un ilgoti savējie. Manas „Uguns saimes” pati sirds – Vizma ar Jāni.