Dzīve mazciemā – 111

Namiņa rīta stāsti – 22

Ak, ja to smaržu varētu iekonservēt…

Laikapstākļi nelutina, ta gāza baltu ūdeni, tad ieslēdza karstumu, kurā dārzā pastrādāt var tikai īpaši rūdītie. Pat siltummīle Lakšmi uz vēdera lien mājā zem gultas uz aukstajām flīzēm.

Tāpēc katrs mirklis jāizmanto. Pēc divu dienu spraiga darba es izturēju, ķerra – nē. Vecais, izrūsējušais palīgs, izdvešot žēlu čīīīk, apstājās pusceļā ar izlūzušu riteni.

Šodien visu ar rociņām. Tagad sajūta, ka roku vietā izvārīti makaroni.

Šobrīd zied ap 80+ lilijām, ne visas smaržo, bet tās 30+, kuru dobi ravēju, iesvieda mani laimības smaržu vilnī. Baltas, oranžas, rozā.

Vakarnakts vējš izpluinīja puķu zirņus. Kaut ko izdevās pacelt, daži tā vērpē savērpti, ka tik vien atlika, kā saudzīgi pa zemi palaist.

Vēl darba daudz, bet tik patīkami redzēt to, kas jau ir…

Rīt no gultas rāpus.

Citi raksti

Camino – Day 18
It’s day 18. Miracles do happen! My towel has returned back to me! The morning in the albergue starts unusally early, it’s 5am and everything quakes and shakes.
Dzīve mazciemā – 12

06.07.2020. 130 dienas un pateicības.

“Tu dzīva? Sen nav ziņu!”, draudzene viegli sašutusi. Nu, jā, gribēju, gluži kā deputāts, dot atskaiti par pirmajām 100 dienām, bet darbu, notikumu virpulī raksts palika pusratā. Šis laiks Mazciemā ir mainījis mani, mainījis manus uzskatus un attieksmi pret lietām, galvenokārt jau pret sevi, un to var iedalīt nosacītās trijās daļās.
Dzīve mazciemā – 20

02.10.2020. Dzīves riču-raču.

Kaimiņu gailis vēl nav atjēdzies no iepriekšējās vētras, kad nākamā jau klāt. Nu jau man šķiet, ka katra nākamā ir trakāka par iepriekšējo. Skaitu pātarus, lai durvīm stikli neizbirst. Taisnība Ziedonim ir par tām mazām laimītēm, ja tādas tiek, kaut viena katru dienu, tad var aizmigt ar smaidu, ar smaidu arī pamosties.
Dzīve mazciemā – 57

19.12.2021. Laimes dažādās sejas

Mēsli, beidzot ir mēsli… Nē, ne tie, kuros iemanos iekulties, vai kurus tik devīgi man Visums dažādu ļaužu izskatā piespēlē. Ir īstie mēsli, no kuriem ogas briest un puķes plaukst. Jau labu laiku šī tēma mani ļoti, ļoti nodarbina. Kad ciemojās Jekaterina, bijām gatavas pat no vienas kūtiņas čiept. Pāris reizes aplauzos, jautājot kaimiņam - tam, kas Štirlica vīrs.