Dzīve mazciemā – 17

Politika un daba, 2. daļa

Asturia tiek saukta par Spānijas pērli, par dabīgo Paradīzi zemes virsū, aizvien vairāk saprotu, kāpēc.

Šoreiz ieskats vienā no dabas parkiem – Somiedo.

Dabas parks atrodas Asturias centrālajā, kalnainajā, rietumu daļā, kopējā platība – 291 kvadrātkilometrs, tas plešas cauri piecām skaistām ielejām: Saljencija, Valle de Lago, Pola un Puerto de Somiedo, Perlunes, Piguena. Augstākais punkts Pico Cornon, 2294 metri virs jūras līmeņa. Biosfēras rezervāta statuss kopš 2000 gada.

Parka teritorijā iespējams apskatīt, izbaudīt krāšņo un bagāto Asturias floru un faunu. Lielākais lepnums un parka simbols – brūnais lācis. Pēc pēdējās lāču skaitīšanas tiek lēsts, ka parka teritorijā to ir pāri par 300. Iespaidīgi, vai ne?

Ja tā pilnīgi noteikti ir vēlme redzēt lāci brīvā dabā, iespējams nolīgt parka darbinieku – pavadoni.

Man jau patīk, visos informatīvajos materiālos rakstīts, ka lāči esot neitrāli, ne-agresīvi, tos ieraugot vajagot palikt uz vietas un mierīgi stāvēt. Ļoti ceru, ka Lilijas vēlme nepiepildīsies un mēs uz savas takas ķepaini nesatiksim.

Bez floras, faunas vērošanas ir arī iespēja padarbināt savu iztēli – kā te ir bijis gadus 70 atpakaļ, kad mazajās no akmens celtajās mājiņās ar zaru jumtiem nakšņoja aitu un govju gani. Šī mājiņas var redzēt, dažās var arī nakšņot, protams, iepriekš piesakot.

Parka teritorijā ērtību mīļotājiem (kā man) pieejamas viesnīcas vai komfortabli apartamenti, brīvības mīļotājiem – telšu vietas. Labi, ērti stāvlaukumi vieglajām mašīnām un kemperiem. Visur pieejama virtuve, wc, elektrība, pat veļas mazgātavas.

Tūristu ērtībām izveidoti dažādas sarežģītības maršruti, tā teikt, katram pēc spējām. Ir pat daži, kas piemēroti cilvēkiem, kuri pārvietojas ratiņkrēslos. Te katrs atradīs kaut ko savai sirdij tīkamu un kājām panesamu.

Spāņi ļoti lepojas ar savu skaisto dabu, tāpēc, ja pat nejauši no jūsu kabatas izkritīs papīrs, esat gatavi, ka kāds pienāks klāt un laipni palūgs pacelt.

Ceru, ka visi apstākļi būs labvēlīgi, un man izdosies pabūt visās ielejās, apskatīt, pierakstīt maršrutus, iespējas, lai saviem viesiem varētu sniegt visplašāko informāciju.

Citi raksti

07.08.2020. Pārdomas kazenēs.

Sēžot uz terases, ieraudzīju krītošu zvaigzni, spožais zibsnis pret tumši violetajām debesīm atgrieza realitātē - ir augusts. Dīvaini, šis ir pirmais gads, kad siltie augusta vakari, krītošās zvaigznes neuzdzen saldsērīgo skumju noti “man atkal jāaizmieg”. Šogad tauriņi danco manā iekšienē, cenšos tos kušināt: “Pag, pag, lēnāk, nav īsti iemeslu”, bet tie neklausa, tie dejo. Atliek atmest ar roku, lai jau... Tikai... Šodien galīgi neredzu iemeslu jautrajam dancim.
Par šodien labu , vai neko !Par kaķu izdarībām un visu pārējo , kaut kad .Šodien bija tā diena , kad jāvāra īpašā ziemas ābolu/ apelsīnu / ananāsu zupa .Katliņā ielej nedauz ābolu /apelsīnu / ananāsu sulas , ieber kanēli , kādu krustnagliņu , izmaisa , pielej vēl sulu , uzsilda , bet nekarsē , …

Dzīve mazciemā – 17 Read More »

It’s day 15. Have I really been on the road for 15 days? I feel beyond time and space. I spent the night at a lovely albergue, but…
Rudens ir dažādu svētku laiks , kad pagasti dižojas savā starpā . Protams , ja skatās ar Latvijas mēroga acīm , tad skumja nopūta vien sanāk , bet asturieši prot priecāties arī par vienu galdiņu siera . Galvenais ir sanākt kopā , iedzert sidru vai vīnu , paklausīties dūdas , apspriest jaunumus .Jūdzu savu Silvī …

Dzīve mazciemā – 17 Read More »