Dzīve mazciemā – 99

Namiņa rīta stāsti – 13

Rīta komisija apstaigā savus īpašumus.

Bosiks sargā pieeju no sētas puses.

Atplaukusi viena no Coraļiem, savas cakas atrāda vēl viena skaistule, kuras vārdu nospēra vārnveidīgie, vēl divas lielās īrisu vāles sprāgs vaļā. Kamēlijas raisa pēdējos ziedus, dodot vietu magnolijai, kura jau drīz priecēs. Rozes kārto ziedlapiņas, gatavojas.

Kad rakstīja dziesmu par neļķu ugunīm, vēl nezināja, ka daudz košākas, dedzinošākas būs pelargoniju ugunis. Sāk veidoties skaista kolekcija.

Dīvaina nakts ar dīvainiem sapņiem.

Neskatoties uz cipariem mēraparātā, garastāvoklis labs, pat ļoti labs. Saulīte silda, jau 18 grādi.

Prieks, ka sūtītās sveces jau silda savus saņēmējus (pirmie saņēma jau ceturtdien).

Atkal gribas atgādināt, ka mirklis starp mūžībām ir “te un tagad”.

Citi raksti

Joprojām silta atvasara, var lencīškreklā staigāt , bet siltas zeķes kājās prasās , zeme pielijusi , auksta . Tagad labāk saprotu astūriešus , kuri joprojām staigā pa pagalmiem madreñas. Būs man ar tādas jāiegādājas , tik staigāt mācīšos pa kluso , tumsiņā 😉.Esam vēl soli tuvāk pavasarim , ziemas narcises saziedējušas, dārzs smaržo , naudas …

Dzīve mazciemā – 99 Read More »

23.09.2024. Lūzums, 1. daļa

“Dari visu pati vai trīs mēnešu laikā izvācies.” Šodien ir tieši 7 gadi, kopš nogāju savu Camino un saņēmu sertifikātu. “Pastaiga”, kā es domāju, kura izmainīja visu manu dzīvi. Katrs ceļš, ko ejam ar iekšējo uzdevumu, lai kāds tas būtu, tas var būt arī vienkārši atpūsties, mūs maina. Nav obligāti jāskrien pār kalniem ar mugursomu plecos, dažkārt Ceļš, kurš maina, var būt vienkāršs gājiens uz veikalu pēc iepirkumiem; man tā bija, un toreiz pieņemtais lēmums pavēra visu notikumu sēriju.

Juhū - jubilācija! Jau desmit dienas čāpojam. No rīta izgājām agri, dīvaina vieta, dīvainas sajūtas. Īsti nesaprotu, kas šeit ir noticis - gruvešu kaudzes, kas vājajā lukturīša gaismā iznirst no miglas plīvuriem, ir gana biedējošas. Laila nosaka - Bāskervilu tīrelis, tādas sajūtas arī ir - Bāskervila krustojumā ar Drakulu. Ir auksts, pat ļoti, un vējains.
Vakar , lai aizmigtu , vajadzēja pustableti Somnola iedzert . Galvā bija iemeties dūrējs, klauvētājs un neparko negribēja rimties . Labs miegs ir visa pamatu pamats, šorīt pasaule krāsojas gaišākās krāsās un darbi iet no rokas .Uz siltumnīcu pārnesu mazo stādaudzētavu, salaistīju, sabaroju . Pelargonijas , skaistnātrītes ņipri saņēmušas, tagad tik vētras un tumšās dienas …

Dzīve mazciemā – 99 Read More »