Dzīve mazciemā – 99

Namiņa rīta stāsti – 13

Rīta komisija apstaigā savus īpašumus.

Bosiks sargā pieeju no sētas puses.

Atplaukusi viena no Coraļiem, savas cakas atrāda vēl viena skaistule, kuras vārdu nospēra vārnveidīgie, vēl divas lielās īrisu vāles sprāgs vaļā. Kamēlijas raisa pēdējos ziedus, dodot vietu magnolijai, kura jau drīz priecēs. Rozes kārto ziedlapiņas, gatavojas.

Kad rakstīja dziesmu par neļķu ugunīm, vēl nezināja, ka daudz košākas, dedzinošākas būs pelargoniju ugunis. Sāk veidoties skaista kolekcija.

Dīvaina nakts ar dīvainiem sapņiem.

Neskatoties uz cipariem mēraparātā, garastāvoklis labs, pat ļoti labs. Saulīte silda, jau 18 grādi.

Prieks, ka sūtītās sveces jau silda savus saņēmējus (pirmie saņēma jau ceturtdien).

Atkal gribas atgādināt, ka mirklis starp mūžībām ir “te un tagad”.

Citi raksti

Camino – Day 16
It’s day 16. I start walking with the morning light, and my rush costs me dearly – my towel is left behind (but I will find it out only in the evening).
Dzīve mazciemā – 81
11.12.2022. Līdzības

Jau vairākas dienas pirmais, ko redzu, atverot sejas grāmatu – “tu sen neesi rakstījusi”. Tā laikam ir, un ne tāpēc, ka notikumu, piedzīvojumu nebūtu. Ir gan tādi, kur smieklu dzirkstis pa gaisu iet, gan tādi, kas kairina acis kā sīpolus griežot, gan tādi, kas neizpratnē, par ko rīkstes šausta, liek ierauties dziļi stūrī.

Dzīve mazciemā – 50

31.10.2021. Kam Helo Vīns, man - Helo Kaķis

Vakar, pareizāk sakot, šorīt agri no rīta, pēc dobes rakšanas, daudzu citu mazo darbiņu apdarīšanas , labi sadzērusies salvijas tēju, iekritu gultā puskomas stāvoklī. Nezinu, cik ilgi vai neilgi gulēju, bet, kad izdzertais tējas daudzums rosināja uz pamošanos, aiz loga vēl bija tumsa, tik pie pašas pamalītes tāda knapi samanāma gaismas strēlīte.

Pavērusi pusi no vienas acs, mēģinot noturēt miegaino ķermeni līdzsvarā, klunkurēju pāri istabai uz laimes un viegluma telpu. Kaut kur pusceļā starp gultu un lielo krēslu kaut kas silts, mīksts, izjūkošs patrāpījās zem pēdas un apķēra potīti. Mana sirds pamira, atmodos zibenīgi līdz ar sulīgu bļāvienu.

Dzīve mazciemā – 5

05.05.2020. Kaimiņu būšana.

Kaut kur starp skraidīšanu ar lupatu, slotu, vicināšanos ar lāpstu, nebeidzamo cīņu ar gliemežiem, kuri jau otro gurķu stādu partiju norij, skudru uzbrukumiem, kaut kur vēl iespiežot lekcijas, konsultācijas, paliek neuzrakstīti stāsti. Gandrīz katru vakaru, ielienot gultā, apsolu - šodien rakstīšu! Paņemu datoru, tik uz mirkli pievēršu acis...