#100LaimīgasDienasNamiņā – 23. diena

Naktī bija traks negaiss , ar pirmo bliezienu paliku bez elektrības, dators nodžinkstēja . No rīta konstatēju , ka netieku savā astro programmā un dators uzvedas kā viegli iereibis .
Tik labi , tik ļoti labi , ka man ir datorrūķis, kurš prot un var vajadzīgā brīdī pieslēgties. Programmu atdabūju , bet , pārsteigums , netieku savā FB kontā , tur cits vārds priekšā , paroles nedarbojas. Dīvainākais , ka no telefona kontā varu ieiet , no datora nē , plusā informācija, ka pēc 178 dienām kontu dzēsīs , neatbildot kādiem tur noteikumiem . Nocīnījāmies , kontu neatdabuju . Redzēs , ko rīts nesīs .
Labā ziņa, atkal pārliecinājos, ka man apkārt ir labi , atsaucīgi , zinoši cilvēki , un , ka esmu iemācījusies savākt sevi !

#100LaimīgasDienasNamiņā

Citi raksti

Esam sveikas un veselas, vakardien piedzīvotais kā ļauns sapnis pagaisis. Neskatoties uz gana bēdīgo veselības stāvokli un nejēdzīgajiem laikapstākļiem, paguvām visu izdarīt, apskatīt. Iespaidi spēcīgi un daudz. Tālākais likteņa rokās. Solīti spēru, pie durvīm pieklauvēju...

06.07.2021. 6. jūlijs

Kad ārā sāk smaržot liepas, lilijas un studentu neļķes, kad gaisā parādās tā dīvainā vasaras pilnbrieda smarža, kad vējš matos un dzintars nāk krastā, tuvojas tā diena, kad Augšā konsīlijums nolēma, ka uz Zemes ir pārāk mierīga dzīve, tāpēc jāsūta Iveta - es. Ko viņi tur bija sadomājušies - nezinu, vēl mazāk apjaušu, ko es pati domāju, iesniedzot savu lielo dzīves biznesa plānu.
13.05.2024. Svētdienas pastaiga

Laiciņu atpakaļ vienā no grupām ieraudzīju ierakstu, ka netālu no Cavadongas tiek pārdots ciemats ar mājām un 13 ha zemes. Palika interesanti, kāpēc pārdod, kas tur labs ir. Tā nu abas ar Guntu devāmies izpētes braucienā. Bildē izskatījās jauki, skaista ieleja ar mājām, tomēr dzīvē viss citādāk - mājas ir, tas tiesa, bet abpus braucamā ceļa malām, ne klusuma, ne miera, ne nošķirtības sajūtas. Protams, tā māja, kas kalnā, tā gan skaista un tālāk no ceļa.

20.08.2025. Pārdomas

Tas brīdis, kad noej lejā vārīt kafiju un saproti, ka kanniņā ūdens jāielej tikai priekš manas tasītes. Lakšmi skraida apkārt un kāri lūkojas, vai tad neviens glaudītājs nenāks. Jau parīt atkal namiņš rībēs smieklos, šņāks kafijas kannas, uz šķīvjiem kārtosies siers, jamons, manas pēdas dipinās ašos soļos, kārtojot ceļa somas, peldēšanās piederumus, gaisā virmos dažādas smaržas un garšas. Bet šodiena pieder pārdomām, sajūtu salikšanai pa plauktiņiem pēc Vizmas un Jāņa ciemošanās.