Dzīve mazciemā – 17

Politika un daba, 2. daļa

Asturia tiek saukta par Spānijas pērli, par dabīgo Paradīzi zemes virsū, aizvien vairāk saprotu, kāpēc.

Šoreiz ieskats vienā no dabas parkiem – Somiedo.

Dabas parks atrodas Asturias centrālajā, kalnainajā, rietumu daļā, kopējā platība – 291 kvadrātkilometrs, tas plešas cauri piecām skaistām ielejām: Saljencija, Valle de Lago, Pola un Puerto de Somiedo, Perlunes, Piguena. Augstākais punkts Pico Cornon, 2294 metri virs jūras līmeņa. Biosfēras rezervāta statuss kopš 2000 gada.

Parka teritorijā iespējams apskatīt, izbaudīt krāšņo un bagāto Asturias floru un faunu. Lielākais lepnums un parka simbols – brūnais lācis. Pēc pēdējās lāču skaitīšanas tiek lēsts, ka parka teritorijā to ir pāri par 300. Iespaidīgi, vai ne?

Ja tā pilnīgi noteikti ir vēlme redzēt lāci brīvā dabā, iespējams nolīgt parka darbinieku – pavadoni.

Man jau patīk, visos informatīvajos materiālos rakstīts, ka lāči esot neitrāli, ne-agresīvi, tos ieraugot vajagot palikt uz vietas un mierīgi stāvēt. Ļoti ceru, ka Lilijas vēlme nepiepildīsies un mēs uz savas takas ķepaini nesatiksim.

Bez floras, faunas vērošanas ir arī iespēja padarbināt savu iztēli – kā te ir bijis gadus 70 atpakaļ, kad mazajās no akmens celtajās mājiņās ar zaru jumtiem nakšņoja aitu un govju gani. Šī mājiņas var redzēt, dažās var arī nakšņot, protams, iepriekš piesakot.

Parka teritorijā ērtību mīļotājiem (kā man) pieejamas viesnīcas vai komfortabli apartamenti, brīvības mīļotājiem – telšu vietas. Labi, ērti stāvlaukumi vieglajām mašīnām un kemperiem. Visur pieejama virtuve, wc, elektrība, pat veļas mazgātavas.

Tūristu ērtībām izveidoti dažādas sarežģītības maršruti, tā teikt, katram pēc spējām. Ir pat daži, kas piemēroti cilvēkiem, kuri pārvietojas ratiņkrēslos. Te katrs atradīs kaut ko savai sirdij tīkamu un kājām panesamu.

Spāņi ļoti lepojas ar savu skaisto dabu, tāpēc, ja pat nejauši no jūsu kabatas izkritīs papīrs, esat gatavi, ka kāds pienāks klāt un laipni palūgs pacelt.

Ceru, ka visi apstākļi būs labvēlīgi, un man izdosies pabūt visās ielejās, apskatīt, pierakstīt maršrutus, iespējas, lai saviem viesiem varētu sniegt visplašāko informāciju.

Citi raksti

14.08.2022. Tāpat vien.

Agrs svētdienas rīts, nejaukais kraukļu pāris, pareizāk sakot, abi pāri, nolēmuši uzrīkot kopīgo izlamāšanos tieši pretī manam guļamistabas logam. Negribīgi, slinki atveru vienu aci - šorīt ar sauli esam solidāras, arī viņa tik tikko plakstiņus ver, gar dzīvības koka tumši zaļajiem zariem kā nebēdnīga maza meitene, kas nolēmusi pārbaudīt, vai tik kumodē nav palikusi kāda konfekte, vijas un tinas maigi rozā rīta gaisma.

25.07.2023. Viesi namiņā. Dionīsa meitu ierašanās un pārdomas

Katrs viesis tiek sagaidīts ar īpašu jūtu kokteili, kurā sastāvdaļas mijas vietām un proporcijām, ir gan bažas “vai patiks”, gan neviltots prieks un laimības sajūta, ir ilgas, ir satraukums par sevi, vai pratīšu attiecīgi uzvesties, uzminēt, sajust vēlmes, kā atreaģēšu, ja labāk situēti cilvēki vēlēsies mani pamācīt u.t.t. Tas viss pieder pie manas jaunās nodarbes, ko tikai vēl apgūstu. Kā bērns, kas stingri nolēmis iemācīties iet, bet kājeles pinas un ķeras, gāžot mazo stiprinieku gar zemi. Tā ari es - ar katru viesi ko jaunu iemācos, pirmkārt, jau saviem ērkšķiem uzlikt maigas micītes.

23.03.2023. Namiņa rīta stāsti - 4

Atkal pusgulēta nakts, migrēna ērti iekārtojusies aiz labās acs un deniņu apvidū, ērti sūc kokteilīti un – tram-pam-bam – pa brīdim uzsit pa bungām. Vakar masēju i galvu, i skaustu, kaut kur zemāk pa kakla skriemeļiem uz labo pusi sataustīju vienu punktu, kuru masējot palika krietni labāk. Kas tas par punktu, to prasīšu Janai, viņa kā Ciguniste zinās. No rīta tas pats, kamēr čubinu to punktu, sāpi atlaiž. Ļoti vilinoši palikt gultā, bet šovakar lielais Zoom Mērķu grupai, jāpabeidz rakstīt lekcija. Ārā silts, viegli apmācies, būs jāsaņemas sabarot dobes ar humistāru. Pagājušajā gadā bija labi rezultāti. Ir viedoklis par kaimiņu kaķiem, kuriem nav citas vietas, kur gulēt, kā kastēs ar samteņu stādiem. Esmu dzīvniekmīlis, bet visam ir robežas.

12.02.2021. Zīmēt mīlestību.

Mīlestību ņemt vai dot, varbūt abējādi? Kura roka stiprāka, kura siltāka, kura maigāka? Es zīmēju, domās staigāju pagātnes un nākotnes ceļus, līdz tie saplūst vienā. Nansija vēro, zīmuļi liek ūsām drebēt no satraukuma tā pat kā manas brilles un telefona vads, kurš pārvērsts skaistā mežģīņrakstā.