Dzīve mazciemā – 17

Politika un daba, 2. daļa

Asturia tiek saukta par Spānijas pērli, par dabīgo Paradīzi zemes virsū, aizvien vairāk saprotu, kāpēc.

Šoreiz ieskats vienā no dabas parkiem – Somiedo.

Dabas parks atrodas Asturias centrālajā, kalnainajā, rietumu daļā, kopējā platība – 291 kvadrātkilometrs, tas plešas cauri piecām skaistām ielejām: Saljencija, Valle de Lago, Pola un Puerto de Somiedo, Perlunes, Piguena. Augstākais punkts Pico Cornon, 2294 metri virs jūras līmeņa. Biosfēras rezervāta statuss kopš 2000 gada.

Parka teritorijā iespējams apskatīt, izbaudīt krāšņo un bagāto Asturias floru un faunu. Lielākais lepnums un parka simbols – brūnais lācis. Pēc pēdējās lāču skaitīšanas tiek lēsts, ka parka teritorijā to ir pāri par 300. Iespaidīgi, vai ne?

Ja tā pilnīgi noteikti ir vēlme redzēt lāci brīvā dabā, iespējams nolīgt parka darbinieku – pavadoni.

Man jau patīk, visos informatīvajos materiālos rakstīts, ka lāči esot neitrāli, ne-agresīvi, tos ieraugot vajagot palikt uz vietas un mierīgi stāvēt. Ļoti ceru, ka Lilijas vēlme nepiepildīsies un mēs uz savas takas ķepaini nesatiksim.

Bez floras, faunas vērošanas ir arī iespēja padarbināt savu iztēli – kā te ir bijis gadus 70 atpakaļ, kad mazajās no akmens celtajās mājiņās ar zaru jumtiem nakšņoja aitu un govju gani. Šī mājiņas var redzēt, dažās var arī nakšņot, protams, iepriekš piesakot.

Parka teritorijā ērtību mīļotājiem (kā man) pieejamas viesnīcas vai komfortabli apartamenti, brīvības mīļotājiem – telšu vietas. Labi, ērti stāvlaukumi vieglajām mašīnām un kemperiem. Visur pieejama virtuve, wc, elektrība, pat veļas mazgātavas.

Tūristu ērtībām izveidoti dažādas sarežģītības maršruti, tā teikt, katram pēc spējām. Ir pat daži, kas piemēroti cilvēkiem, kuri pārvietojas ratiņkrēslos. Te katrs atradīs kaut ko savai sirdij tīkamu un kājām panesamu.

Spāņi ļoti lepojas ar savu skaisto dabu, tāpēc, ja pat nejauši no jūsu kabatas izkritīs papīrs, esat gatavi, ka kāds pienāks klāt un laipni palūgs pacelt.

Ceru, ka visi apstākļi būs labvēlīgi, un man izdosies pabūt visās ielejās, apskatīt, pierakstīt maršrutus, iespējas, lai saviem viesiem varētu sniegt visplašāko informāciju.

Citi raksti

07.08.2023. Namiņa rīta stāsti – 28

Tūrisma sezona rit pilnā sparā. Ja vēlies tikt uz kalnu takām, kādu īpašo pludmali, jāceļas laicīgi, ļoti laicīgi. Astūrija ir liela un tomēr maza. Ja vieta 10 mašīnām, tad vienpadsmito nekādi neiespiest.

05.05.2020. Kaimiņu būšana.

Kaut kur starp skraidīšanu ar lupatu, slotu, vicināšanos ar lāpstu, nebeidzamo cīņu ar gliemežiem, kuri jau otro gurķu stādu partiju norij, skudru uzbrukumiem, kaut kur vēl iespiežot lekcijas, konsultācijas, paliek neuzrakstīti stāsti. Gandrīz katru vakaru, ielienot gultā, apsolu - šodien rakstīšu! Paņemu datoru, tik uz mirkli pievēršu acis...

18.03.2021. Rīts Mazciemā

No paša agrā rīta lija, ne tā - pavasarīgi, bet no sirds, Asturijas gaumē. Kaķi paprasījās zem segas un, dibenus pret logu pagriezuši, skaidri pauda attieksmi pret esošajiem laikapstākļiem. Bet šeit ir dīvaino laikapstākļu karaļvalsts...

24.09.2024. Mazās ainiņas

Jau kādu laiku aiz auss dīc uzaicinājums no angliski runājošajām dāmām uz adīšanas divstundi. No nedēļas uz nedēļu atliku, jo te dārzs jāravē, te mēbeles jāstumda, atkal dārzs jāravē, te bāka pustukša un vienkārši ir “nekur, neko negribu”. Pagājušajā nedēļā stingri nolēmu - braukšu! Nu esam Visumā vienoti, kaut kā tie spoguļneironi skraida pa labi, pa kreisi, vakar vakarā no Ednas atnāk atgādinājums, ka gaidot mani.