Dzīve masciemā – 94

Namiņa rīta stāsti – 10

Vētra, dūmi, daudz, daudz ugunsgrēku.

Mazā, mīļā Astūrija liesmās. Naktī dega lielais kalns Naranco pie pašas Oviedo.

Vakar pēcpusdienā līdz mums nonāca lielās vēja brāzmas, ārā ap 25 grādiem, ne pilītes lietus.

Vadot Zoom nodarbību, nācās uz mirkli atstāt grupu un skriet ārā skatīties, kas notiek, deguma smaka bija tik spēcīga, ka šķita, ka uguns te pat jau Santa Ana kalnā. Par laimi, nē, tik milzu dūmu mutuļi, vēja nestie, ietina visu ciematu biezā, necaurredzamā, smirdīgā masā.

Pirms došanās gulēt sapakoju mašīnu – kaķiem ēdamo, būri, ja nu kas.

Naktī abas dāmas gulēja, cieši piespiedušās man klāt, dzīvnieki jūt.

No rīta vējš vēl spēcīgāks, skatoties ziņu video, kur ugunsdzēsēji cīnās ar vēja nestajām dzirkstelēm ap benzīntanku, ap Naranco kalnu, gar auto ceļa malām, palika pavisam neomulīgi. Jābrauc uz pastu, bet tā negribējās kaķes vienas mājās atstāt. Aši, aši, un uz mājām.

Pa ceļam redzēju, kā virs Santa Anas kalna ceļas lieli, biezi balti dūmi, gribēju uzbraukt kalnā, paskatīties, kas notiek, bet visas takas, ceļi uz mežiem, kalniem atvērtas tikai tiešajiem iedzīvotājiem. Bet nemiers dīda, labi, aizbraukšu līdz Cabo Vidio, tur labi var visu panorāmu redzēt. Nebija laba doma, jo izkāpt no mašīnas nebija iespējams, vējš gāza no kājām. Pirmo bildi uzņēmu caur mašīnas logu. Pabraucu nostāk, aiz līkuma, tur jau varēja izkāpt – baisa, liela dūmu siena virzījās pāri mazajam līcim.

Mājās, atverot karti, sirds sažņaudzas, deg Pesoz (koda vārds tiem, kuri bijuši – logs (tur, kur sveces lējām)), deg pie Tramundi, Candas de Narcea, Somiedo dabas parks, meži pie Villaviciosas. Arī Cudillero padome atzīmēta ar sarkano zīmi, Muras de Nalon (10 km no namiņa), Soto del Barco (melnā pludmale) arī.

Evakuēti vārāk kā 300 iedzīvotāju.

Astūrijas mežos dzīvo lielākā daļa Spānijas lāču populācijas, retais Ibērijas lūsis, tik ļoti vajadzīgās meža bites un citi zvēri…

Ļoti ceru, ka ziņām būs taisnība un naktī sāks līt. Ļoti ceru.

Citi raksti

Kalnos snieg , te, lejā , vienā mirklī , skaidrās debesis apmācās, aizsedzot sauli, vējš iebrāzās pagalmā , purinot koku zarus, plucinot un pluinot visu savā ceļā, mitrums izstiepis savas garās rokas , ieskauj visu , kam tiek klāt.Un tad , viens saules stars izlauza sev ceļu caur mākoņu segu , koku lapas iemirdzējās zeltā …

Dzīve masciemā – 94 Read More »

26.09.2023. Starp špricēm un dziesmām

Mūsmājās īsts jampadracis: Baltā lentīšu dāma staigā, virina durvis, viena pa sapņiem apciemo pārējās, izsakot visai izaicinošus piedāvājumus (piemēram: sākt stādīt pupiņas, iet pie mežacūkām, divu Dopelhercu tablešu vietā ieraut sešas u.t.t. Nepārprotiet, viņa pati guļ kā susuriņš, mēs to redzam sapņos. Vienlaicīgi.), namiņa jumts dreb no smiekliem un idejām.

15.04.2024. Miglā asaro logs…

Sestdienas rīts sveica ar patīkamu siltumu un spirgtu okeāna gaisu. Tā kā viesi bieži jautā par tirdziņiem, mājražotājiem, esmu cieši apņēmusies izpētīt piedāvājumu mazliet tālāk no namiņa. Pēc nelielas diskusijas izlēmām braukt uz Vegadeo, no šīs pilsētas pirms diviem gadiem Gunta sāka savu ceļu pie manis. Kur vienas nakts vietā palika uz pusmēnesi, un tagad atbrauca uz ilgāku laiku.

07.05.2023. Namiņa rīta stāsti – 12

Caur lietus mākoņa kuplajiem brunčiem izlīda mazs saules stariņš un pakutināja Nansijas degungalu. Savu kutināt neļāvu, jo rīta miegs tas pats saldākais. Bet Nansija, oi, ja dāma pamodināta un jūt, ka es arī vairs neatrodos sapņu valstībā, nāk berzēt purniņu pret manu vaigu un stāstīt, ka jāiet ķirzakas saskaitīt, govis ganīt. Lakšmi, apmierināti ņurkstot, ienirst zemsegas valstībā, ar ķepu apķer manu kāju un liek saprast, ka sācies labākais laiks pie-gulēšanai. Uzvar Nansija, ejam dārzu lūkot.