24.04.2024. Brauc ciemos!

“Tev būs augt un ziedēt te,” noteica Visums un iedēstīja mani Astūrijas zemē. Pat neticami, ka vēl pirms pieciem gadiem nezināju, ka tāda vieta uz pasaules ir. Tagad grūti iedomāties, kā vispār esmu bez šīs zemes dzīvojusi. Rakstu, lai Tevi, kas lasa, aicinātu ciemos.

30.12.2020. Manu kaķu stāsts, 1. daļa

Cik sevi atceros, vienmēr bijis kāds kaķis azotē - vai nu pašas mājās, vai kādā no draugu mājām. Kārtējā lielā pretruna manī, jo pēc būtības esmu suņu cilvēks, ģībstu, ieraugot skaistu vilku, Afgāņu kurtu ieraugot, zaudēju spēju skaidri domāt. Bet kaķi… jā, kaķis vienmēr ir blakus, jo, laikam, lai kā gribētu asociēt sevi ar uzticīgo, drošo suni, esmu visīstākais kaķis...

09.05.2023. La sangre

Modinātājs pārtrauc sapni tieši desmit minūtes pēc sešiem. Ārā tumsa, kaķiem viedoklis. Jūs zināt, cik smieklīgi izskatās samiegojušies kaķi - kažoks uzbozies, urskulītis savilkts, actiņas miegainas. Dāmu miegainumam pievienojas neapmierinātība, kad saprot, ka ārā netiks. Lakšmi protestē balsī, liekot saprast, ka nav gatava visu dienu auklēties ar Nansiju. Kamēr Lakšmi samiegojusies protestē, Nansija slaidā lēcienā pārlec tai pāri un bungā ar ķepu pa svaigās gaļas trauciņu, kurā iemājojis tukšums. Kaķi pabaroti, kastīte iztīrīta, varu doties uz lielciema augšējo galu, kur atrodas pasts un poliklīnika.

Esam sveikas un veselas, vakardien piedzīvotais kā ļauns sapnis pagaisis. Neskatoties uz gana bēdīgo veselības stāvokli un nejēdzīgajiem laikapstākļiem, paguvām visu izdarīt, apskatīt. Iespaidi spēcīgi un daudz. Tālākais likteņa rokās. Solīti spēru, pie durvīm pieklauvēju...