Dzīve mazciemā – 116

Namiņa rīta stāsti (nr. 25) & viesi namiņā

Neraksturīgi man, esot kopā ar viesiem, nolēmām apmeklēt publisko pasākumu – dronu šovu.

Pirmajā vakarā pasākums neizdevās, visā Gijonā nebija, kur mašīnu novietot, pareizāk sakot – uz ielām i adatai vietas nebija.

Milzu sastrēgumi, policisti, brīvprātīgie, kundzītes ar cacīgi uzkrāsotām lūpām regulēja satiksmi, cilvēku plūsmu.

Nu, neko, noslaucīju no pieres sviedrus, kad izkļuvām no pilsētas.

Sestdien mēģinājumu atkārtojām, tik nu bijām gudrākas – ieradāmies pusdienas laikā, kad spāņi bauda nomiedzi.

Hā, ne mēs vienas tādas gudras! Bet vietu mašīnai atradām, tiesa, labā kaloriju dedzināmā attālumā no centra un pludmales.

Ko darīt ar 6 brīvām stundām pilsētā, kur veikalos atlaides???

Kādām šopings, kādai adings.

Vadāju dāmas no veikala uz veikalu, ielaidu iekšā, pati piemetos uz tuvākā soliņa ar adīkli un uzmanīju iepirkumu maisiņus, kas palielinājās neticamā ātrumā.

Šopings uzdzen milzu apetīti, īpaši pēc tam, kad kā trīs kalnu ēzeļi, apkrāvušās ar iepirkumu tarbām, aizceļojām uz mašīnu, tad atpakaļ uz centru.

19 000 soļu, tā paziņoja jauniete, ar mirdzošām acīm aplūkojot puspiekrauto auto bagažnieku, “laba diena, man patīk”.

Lielā cachopa, salāti un saldais tika iznīcināti vēja ātrumā, tur pat arī pieklājīgs daudzums vīna.

Pa virsu saldējums kā ķirsītis uz tortes, un tad jau pats dronu šovs mūzikas pavadījumā.

Tu esi daļa no lielā Visuma, novērtē un baudi to.

Bija skaisti aizpeldēt citā pasaulē, klausīties okeāna šalkas, kas mijās ar mūziku.

Manas saulītes devās naktsmierā ar tādiem dīvainiem, apgarotiem smaidiem.

“Cik tava zeme ir skaista, kāds miers ir te…”

Rīt jau cita diena un piedzīvojumi.

Citi raksti

Dzīve mazciemā – 88
23.03.2023. Namiņa rīta stāsti - 4

Atkal pusgulēta nakts, migrēna ērti iekārtojusies aiz labās acs un deniņu apvidū, ērti sūc kokteilīti un – tram-pam-bam – pa brīdim uzsit pa bungām. Vakar masēju i galvu, i skaustu, kaut kur zemāk pa kakla skriemeļiem uz labo pusi sataustīju vienu punktu, kuru masējot palika krietni labāk. Kas tas par punktu, to prasīšu Janai, viņa kā Ciguniste zinās. No rīta tas pats, kamēr čubinu to punktu, sāpi atlaiž. Ļoti vilinoši palikt gultā, bet šovakar lielais Zoom Mērķu grupai, jāpabeidz rakstīt lekcija. Ārā silts, viegli apmācies, būs jāsaņemas sabarot dobes ar humistāru. Pagājušajā gadā bija labi rezultāti. Ir viedoklis par kaimiņu kaķiem, kuriem nav citas vietas, kur gulēt, kā kastēs ar samteņu stādiem. Esmu dzīvniekmīlis, bet visam ir robežas.

Dzīve mazciemā – 71
31.07.2022. Liena. Otrā diena.

Mūs abas saista ne tikai 12 gadi pazīšanās, bet arī astroloģiskās, psiholoģiskās, mākslas un pat lauksaimniecības un politikas tēmas. Katra tējas/kafijas dzeršana, vienkārša apsēšanās uz akmens ieilgst nepiedodami ilgi, jo man tik ļoti gribas parādīt šejienes skaistumu. Saprotot, ka nepaspēsim i simto daļu, vienojamies, ka labāk mieriņā ar baudu mazāk nekā skrienot daudz. Svētdiena, lielā tirgus diena Grado. Jau laicīgi brīdinu Lienu, ka būs dziļa vilšanās un šoks, tomēr braucam.

Dzīve mazciemā – 24

13.11.2020. Arī Paradīzē slimo.

Rudens nekad nav bijis mans gada laiks. Jā, ir jau skaists tas lapu zelts, košās krāsas, tā īpašā ne ar ko nesajaucamā smarža, miglā tītie rīti un gājputnu kāši, bet pārsvarā tas ir drēgnums, ap stūriem aurojošs vējš, lietus, dubļi, ja esi laukos, vai peļķu pilnās ielas, ja esi pilsētā. Izskatās, ka nekas sajūtās nav mainījies, arī dzīvojot šeit.
Dzīve mazciemā – 110
16.06.2023. Namiņa rīta stāsti – 21

Agrs, brīdis starp tumsu un gaismu. Līdz ar pirmo saules staru Nansija izstaipa ķepas, nožāvājas un izteiksmīgi paskatās acīs. Man jāsaprot, ka viņas domas pievērstas sulīgajam gaļas gabaliņam, kas atlikts brokastīm. Nē, ne man, tas kaķu dāmām. Starp citu, jābrauc uz veikalu, šonedēļ akcija - par vienu kg gulašgabaliņu gaļas dāvanā tiek pudele sarkanvīna.