#100LaimīgasDienasNamiņā – 60. diena

Visums savas dāvanas pasniedz dažādos veidos , veidolos , laikos .
Man ir ,, biktsmāte ” , tā es viņu saucu , jo viņas ausīm uzticu to trakos emocionālos viļņus , ko vienai pārvarēt pagrūti .
Viņa it traka , spēcīga , atkal- traka , jo tikai traks sievišķis var uzņemties atjaunot ļooooti aizlaistu senču īpašumu -zemi , mājas . Darīt to ar senajām metodēm – niedru kārtā , kaļķa un māla javām, velt akmeņus , un viņa to dara ar savām rokām , kuras, lai varētu šo ,,pavilkt” , ikdienā darbojas ar skaitļu virtenēm un vijoles stīgām . Jā , jā , mūziķe ar javu spaiņiem rokā , mūziķe ar , kura spīts asarām šķīstot , velk savā kalnā ķerru ar akmeņiem , jo tā vajag viņas dvēselei . Un , viņas KALNS atbild , dodot mieru , piepildījumu , laimības sajūtu un atbalstošus cilvēkus apkārt . Varbūt tas mūs vieno . Viņa mani sauc par Dīraka vienādojumu , jo , dažkārt , veikalā , vienā laikā, nopērkam vienādus produktus ( !!!) un vēl daudz dažādu sakarību + viņa ar saviem puikām , turpina manis iesāktās vibrācijas Bruņinieku ielas dzīvoklī .
Uz šiem Ziemassvētkiem , jau vasarā zināju , ka gribu ko īpašu dāvināt , pašas rokām gatavotu .
Tapa lielais lakats , kurā ieadīju Asturijas saules lēktus un rietus , vēja brāzmu nestos viļņus , kas pacēlušies augstu , augstu ar spēku triecas pret varenajām krasta klintīm , atbalsojoties tāl tālu . Ieadīju vasara kalnu pļavas , kas rotājas narcišu un hiacinšu ziedos , vasaras saules uzkarsētas kalnu takas , kas vijas no no vienas pakalnes , pār augstajām korēm uz nākošo pakalni ; ieadīju dūdu skaņas , kas liek ietrīsēties katram dvēseles stūrītim un pārnes pāri laikiem ; ieadīju lauru koku nesto veiksmi , staltos eikaliptus un varenās palmas ; ieadīju maģiskās pastaigas dižozolu un dižskābaržu mežos , Cavadongas kalnus un avotiņa spēku , visu to laimības , spēka , vieduma enerģijas , kuras šeit vijas un vijas , līdz savijas spēcīgu enerģiju virpulī . Nansija un Lakšmi , kā varēja , kā prata , kā mācēja , piepalīdzēja i ar ķepu , i ar kādu kažoka matu . Mēs centāmies . Jau pavisam drīz enerģijas satiksies , tas būs kā tilts starp Asturiju un Vidzemi .

Citi raksti

08.09.2024. Baravika jeb – kad dzīve pasniedz pīrādziņu

8. septembris, Astūrijas diena Visā Astūrijā noris dažādi svētku pasākumi, dzirdamas dūdu spēles, cilvēki izmanto brīnišķo laiku, kas kā dāvana atnācis pēc ilgstošajām lietavām. Piektdien, sestdien čakli pastrādāts, nu tā, ka rociņas kā pārguruša putna spārni pa zemi velkas. Atkal atnāca apstiprinājums, ka pasaulē viens otru ļoti jūtam - vēl viena tāda pati, tikai riža, plosījās pa savu atjaunojamo māju, tad nu periodiski dalījāmies, ko kura sadarījusi, tāda laba, motivējoša darba sajūta.

28.10.2022. Sirdssāpīte

Lietderīgi izmantoju lietaino dienu, lai nobrauktu no sava pakalna uz lielciemu sakārtot dažus ar māju saistītus jautājumus. Šodien Cudillero iknedēļas tirgus diena. Vēroju tos dažus stendus un iekšēji apraudājos: divos tirgoja sintētiskās čības, aļa Adidas botas, zeķes, vienā - no bāzes paņemtus saldumus kastēs, vienā - dārzeņi, tādi pat, no kādas bāzes paņemti, vēl vienā sieri, bet sapirkti kaut kur, un vēl divos - milzu izmēru apakšbikses, un te es paliku “stuporā”: a priekš kam??? Tur vienā starā es varētu ietūcīt abus savus mīļkaimiņus un otrā "Štirlicu” pāri ar visām koka tupelēm. Bet varbūt es kaut ko nesapratu, varbūt tie ir kaut kādi eksotiski dekori, jo bija izlikti visredzamākajā vietā un lepni plīvoja vējā...

Brīnumi notiek! Mans dvielis atgriezās pie manis! Rīts alberģī sākas neparasti agri, jau piecos viss rīb un dārd. Neko, ceļos krāmēju somu un aiziet. Pirmais posms 15+1,5 km, nepatīk garie gabali, labāk 3 reizes pa pieci.
16.11.2022. Divas blondīnes (viena slēptā) un remonts

Vakar čakli pastrādājām: stumdījām, grūstījām mēbeles, pārcilājām kastes, darbinājām pusrūsējušo krāsniņu, kamēr es gatavoju lekcijas, vadīju konsultācijas, vakara Zoom “Dzimtas enerģijas” grupai, Irēna, kustinot piekto smaguma centru mūzikas ritmā, nošpaktelēja istabas sienas. Šodien pelnītā atveldzes diena. Kaut Astūrijā sācies rudens, ar tieši šim laikam raksturīgajām laika maiņām – lietus, pēc maza brīža saule un + 23, tad vēja brāzmas, kas gāž no kājām – devāmies dabā. Neesam jau no cukura, lietus nebiedē, un uzēstie siera drošības spilventiņi nodrošina, ka vējš pa gaisu neaiznesīs.