#100LaimīgasDienasNamiņā – 60. diena

Visums savas dāvanas pasniedz dažādos veidos , veidolos , laikos .
Man ir ,, biktsmāte ” , tā es viņu saucu , jo viņas ausīm uzticu to trakos emocionālos viļņus , ko vienai pārvarēt pagrūti .
Viņa it traka , spēcīga , atkal- traka , jo tikai traks sievišķis var uzņemties atjaunot ļooooti aizlaistu senču īpašumu -zemi , mājas . Darīt to ar senajām metodēm – niedru kārtā , kaļķa un māla javām, velt akmeņus , un viņa to dara ar savām rokām , kuras, lai varētu šo ,,pavilkt” , ikdienā darbojas ar skaitļu virtenēm un vijoles stīgām . Jā , jā , mūziķe ar javu spaiņiem rokā , mūziķe ar , kura spīts asarām šķīstot , velk savā kalnā ķerru ar akmeņiem , jo tā vajag viņas dvēselei . Un , viņas KALNS atbild , dodot mieru , piepildījumu , laimības sajūtu un atbalstošus cilvēkus apkārt . Varbūt tas mūs vieno . Viņa mani sauc par Dīraka vienādojumu , jo , dažkārt , veikalā , vienā laikā, nopērkam vienādus produktus ( !!!) un vēl daudz dažādu sakarību + viņa ar saviem puikām , turpina manis iesāktās vibrācijas Bruņinieku ielas dzīvoklī .
Uz šiem Ziemassvētkiem , jau vasarā zināju , ka gribu ko īpašu dāvināt , pašas rokām gatavotu .
Tapa lielais lakats , kurā ieadīju Asturijas saules lēktus un rietus , vēja brāzmu nestos viļņus , kas pacēlušies augstu , augstu ar spēku triecas pret varenajām krasta klintīm , atbalsojoties tāl tālu . Ieadīju vasara kalnu pļavas , kas rotājas narcišu un hiacinšu ziedos , vasaras saules uzkarsētas kalnu takas , kas vijas no no vienas pakalnes , pār augstajām korēm uz nākošo pakalni ; ieadīju dūdu skaņas , kas liek ietrīsēties katram dvēseles stūrītim un pārnes pāri laikiem ; ieadīju lauru koku nesto veiksmi , staltos eikaliptus un varenās palmas ; ieadīju maģiskās pastaigas dižozolu un dižskābaržu mežos , Cavadongas kalnus un avotiņa spēku , visu to laimības , spēka , vieduma enerģijas , kuras šeit vijas un vijas , līdz savijas spēcīgu enerģiju virpulī . Nansija un Lakšmi , kā varēja , kā prata , kā mācēja , piepalīdzēja i ar ķepu , i ar kādu kažoka matu . Mēs centāmies . Jau pavisam drīz enerģijas satiksies , tas būs kā tilts starp Asturiju un Vidzemi .

Citi raksti

Remonta dienas, nedienas turpinās. Vēl pēdējā krāsas kārta un arī otra istaba būs kārtībā. Ja godīgi , nu jau jasakož zobi un jāpiespiež sevi pie darbiem . Rokas , mugura dzied serenādes kā runči martā. Arā līst un vējo , kaķes netiek izskrieties , visu enerģiju izliek ,, palīdzot “ man . Pāris reizes piebradāju …

#100LaimīgasDienasNamiņā – 60. diena Read More »

15.06.2020. Logs uz pasauli.

Veltījums tiem, kam grūti.

Jā, tā var gadīties, ka Tevī kaut kas jūk un brūk. Jā, tā var gadīties, ka tas, kas kādreiz šķita svarīgs, nu palicis lieks. Tas nav pasaules gals, dod sev laiku ieraudzīt, ka tur aiz loga ir daudz jaunu iespēju, iespaidu, izdevību.
Pamodos no maigas lietus čaboņas , zeme veldzējas .Šodienas plānā guļamistabas mēbeļu stumdīšana , jāatbrīvo siena krāsošanai .Jebkādas darbības bez abu kaķu un Nansijas astes līdzdalības ir neiespējamā misija.Mazo skapīti pārstumdīju bez problēmām , bet tikko ķēros gultai klāt , abas dāmas un aste klāt , pinas un tinas ap kājām . Istaba maza , …

#100LaimīgasDienasNamiņā – 60. diena Read More »

Izeju līdz ar gaismiņu, un mana steiga maksā dārgi - dvielis paliek alberģī (bet to es konstatēšu tikai vakarā). Skaists rudens rīts, klusi krīt lapas, zīles, vēl nedzird skaļos sīļus. Ceļš pieder man vienai, un es to izmantoju, pusbalsī dziedot Gajatry mantru.