#100LaimīgasDienasNamiņā – 43.-44. diena

Remonta dienas, nedienas turpinās. Vēl pēdējā krāsas kārta un arī otra istaba būs kārtībā. Ja godīgi , nu jau jasakož zobi un jāpiespiež sevi pie darbiem . Rokas , mugura dzied serenādes kā runči martā. Arā līst un vējo , kaķes netiek izskrieties , visu enerģiju izliek ,, palīdzot “ man . Pāris reizes piebradāju Nansijai asti , Lakšmi ķepas, toties viņas mani nogāza gar zemi ar visu otu un krāsas šālīti , labi , ka tikai celi sasitu.
Pašā vakarā mēģināju uznest uz otro stāvu lielo galdu , kaķes palīdzēja , es protestēju . Pasākums neizdevās , galds par smagu , lai nešus uznestu , tiku līdz pusei , nācās atkāpties, galds iestrēga , kamēr skatījos , kā izgrozīties, Nansija uzlēca uz stūra un apsēdās kā tronī.
Rīt turpināšu , mēģināšu kājas noskrūvēt ! Esmu stingri nolēmusi līdz Ziemassvētkiem visas trīs telpas, cik no manis atkarīgs , savest kārtībā !

Mums stipri, stipri vējo !!!
Dāma , lai neko garām nepalaistu , guļ sēdus 😉

Citi raksti

Naktī traki vējoja, palmai pāris zari norauti , pār sētu pārmesti. Dīvaini , kā cilvēks pie visa pierod , kamēr nav oranžā brīdinājuma , i ausi nekustinu 😉. Pūš, labi , vējam tāds darbs . Līst , labi , lietus ir zemes asinis , lai līst ! Sūkni akā un dzīvojam tālāk .Mazā veikalu diena …

#100LaimīgasDienasNamiņā – 43.-44. diena Read More »

09.11.2020. Vienkārši būt.

Aiz loga vaniļas krāsa saulriets.

Silts novembra vakars, +18 grādi, pēc nesenā lietus zāle saaugusi sulīgi zaļa, smarža kā pavasarī, bet rudens dzestrums, kas nemanāmi kā nebēdnis puika piezogas un iekniebj degunā, atgādina, ka ir rudens. Jā, arī te ir rudens, no rītiem gaisma ilgi kavējas, vakaros ātri pazūd kā mana lielā delikatese - marinēti gurķīši no nule attaisītās burciņas: šķiet, tikko attaisīji, un skat, vairs nav.

28.06.2020. Cavadonga.

Manās domās, sarunvalodā ieviesies termins “garās brīvdienas” - divreiz mēnesī Lilijai ir brīva sestdiena no pusdienas laika un svētdiena līdz astoņiem vakarā. Tas nozīmē tikai vienu - piedzīvojumi, ceļojumi!

30.03.2021. Pateicība draugiem

“Iveta, cik maksā viena Tava darba diena? Es gribu to apmaksāt. Sen nav stāstu. Katru rītu pirms kafijas pārbaudu sejasgrāmatu - būs vai nebūs. Nav. Atvaino, ja Tev tas šķiet smieklīgi, bet tie stāsti ir tik dzīvi, es kopā ar Tevi roku dārzu, domāju, ko es atbildētu Lilijai, kā skaidrotu, kāpēc mums neatkarība tik svarīga. Raksti, ja nevari rakstīt - ierunā, tā kā mums lekcijas. Gribas svaigu vēsmu ikdienas pelēkumā. Vai īrnieks arī ir rādījies, vai vēl būs? Piedod, bet tas bija tik jautri. Kā es gaidu ziedošā dārza bildes. Lūdzu, lūdzu raksti!”