#100LaimīgasDienasNamiņā – 20. diena

Pamodos no maigas lietus čaboņas , zeme veldzējas .
Šodienas plānā guļamistabas mēbeļu stumdīšana , jāatbrīvo siena krāsošanai .
Jebkādas darbības bez abu kaķu un Nansijas astes līdzdalības ir neiespējamā misija.
Mazo skapīti pārstumdīju bez problēmām , bet tikko ķēros gultai klāt , abas dāmas un aste klāt , pinas un tinas ap kājām . Istaba maza , kādi desmit kvadrātmetri , gar vienu sienu lielais skapis , pārējo lauvas tiesu aizņem gulta . Stumdu , grūstu , pāris reizes klūpu pār Lakšmi , kura , pievēršot sev uzmanību , tieši kāju priekšā gāžas uz muguras un aicina pakasīt punci . Neiztiek arī bez Nansijas astes piebradāšanas . Kad atstumta gulta no sienas , redzu aktivitāšu iemeslu – zemgultas valstības tālākajā stūrī , kur ar slotu kāt nevar piekļūt , abas dāmas ierīkojušas slēptuvi . Atradās dažās zeķes , p\aris dakšiņas ( Nansijai vājība uz mirdzošām lietām , ko zobos var pastaipīt ) , visas mazās mantiņas un skaists mazs putna skeletiņš , redz , kas tā aromātiski pāris dienas smaržoja . Izraidīju abas dāmas un asti ārā , ķēros pie uzkopšanas . Nansija pāris reizes centās slotai uzbrukt , ieraugot putekļu sūcēju , viņa braši atkāpās , atstājot , žēli pīkstošo , Lakšmi vienu . Lieki teikt , ka mazā pūkpakaļa uzmeta lūpu .
Istaba pārvērtībām sagatavota , kaķiem ar gardumu pielīdu , miers mājā atjaunots .
Tikmēr dārzā sava dzīve , tie ķirbji , kuri nenosala salnās , raisa ziedus .
Visam savs laiks , visam sava vieta ….

#100LaimīgasDienasNamiņā

Citi raksti

01.06.2020. Melnās dienas.

Jau pāris nedēļas garastāvoklis ir tāds, nu, ne gluži mušmires ēst, bet smaidīt arī negribas. Viss sākās pirms divām - trim nedēļām...

19.08.2020. Šodien bija TĀ diena, kas jāizmanto. Kā to izmantoji Tu?

Es saņēmu savu dūšu un tā karaliski devos dienu baudīt. Viena pati visu dienu jūras malā, pirmo reizi pa visu šo laiku, ko esmu šeit. It kā nieks, bet tas prasīja lielu saņemšanos, jo mājās taču tik daudz darāmā: terase jānopucē, pēdējās kastes jāizkrāmē, virtuvē skapīši jāizberž un dārzs gaida, tad vēl jāatbild uz lielu daudzumu vēstuļu, “jāpalaiž” jaunais projekts un vēl, un vēl un vēl. Bet šodien teicu darbiem STOP, sameklēju no Grieķijas atvesto platmali, iemetu somā pāris persikus, piegāju pie grāmatu plaukta un ar aizvērtām acīm izvēlējos. “Hā,” atverot acis, cik precīzi strādā zemapziņa...

11.05.2020. Sadzīves ainiņas.

No rīta, kā parasti - pirms sešiem, pamodināja abu kaķu rīta taure. Kopš atklājušas verandu, līdz ar pirmo gaismiņu aplaimo mani ar rīta koncertu. Rīgā droši vien būtu dusmojusies un izolējusi no savas istabas, bet te - pat prieks. Redzēt ar kafijas krūzi rokā, ietuntuļojusies siltā pledā, sēžot uz trepju augšējā pakāpiena, kā mostas kalni. Šķiet, kaķes domā tāpat un, izlaidušās katra uz sava krēsla, pagriezušas punčus pret pirmajiem rīta stariem, kaifo.
26.09.2023. Starp špricēm un dziesmām

Mūsmājās īsts jampadracis: Baltā lentīšu dāma staigā, virina durvis, viena pa sapņiem apciemo pārējās, izsakot visai izaicinošus piedāvājumus (piemēram: sākt stādīt pupiņas, iet pie mežacūkām, divu Dopelhercu tablešu vietā ieraut sešas u.t.t. Nepārprotiet, viņa pati guļ kā susuriņš, mēs to redzam sapņos. Vienlaicīgi.), namiņa jumts dreb no smiekliem un idejām.