#100LaimīgasDienasNamiņā – 20. diena

Pamodos no maigas lietus čaboņas , zeme veldzējas .
Šodienas plānā guļamistabas mēbeļu stumdīšana , jāatbrīvo siena krāsošanai .
Jebkādas darbības bez abu kaķu un Nansijas astes līdzdalības ir neiespējamā misija.
Mazo skapīti pārstumdīju bez problēmām , bet tikko ķēros gultai klāt , abas dāmas un aste klāt , pinas un tinas ap kājām . Istaba maza , kādi desmit kvadrātmetri , gar vienu sienu lielais skapis , pārējo lauvas tiesu aizņem gulta . Stumdu , grūstu , pāris reizes klūpu pār Lakšmi , kura , pievēršot sev uzmanību , tieši kāju priekšā gāžas uz muguras un aicina pakasīt punci . Neiztiek arī bez Nansijas astes piebradāšanas . Kad atstumta gulta no sienas , redzu aktivitāšu iemeslu – zemgultas valstības tālākajā stūrī , kur ar slotu kāt nevar piekļūt , abas dāmas ierīkojušas slēptuvi . Atradās dažās zeķes , p\aris dakšiņas ( Nansijai vājība uz mirdzošām lietām , ko zobos var pastaipīt ) , visas mazās mantiņas un skaists mazs putna skeletiņš , redz , kas tā aromātiski pāris dienas smaržoja . Izraidīju abas dāmas un asti ārā , ķēros pie uzkopšanas . Nansija pāris reizes centās slotai uzbrukt , ieraugot putekļu sūcēju , viņa braši atkāpās , atstājot , žēli pīkstošo , Lakšmi vienu . Lieki teikt , ka mazā pūkpakaļa uzmeta lūpu .
Istaba pārvērtībām sagatavota , kaķiem ar gardumu pielīdu , miers mājā atjaunots .
Tikmēr dārzā sava dzīve , tie ķirbji , kuri nenosala salnās , raisa ziedus .
Visam savs laiks , visam sava vieta ….

#100LaimīgasDienasNamiņā

Citi raksti

08.08.2022. Retrīta atskaņas. Nerātnās ainiņas.

Tas bija kāds piektais retrīta vakars. Bijām pavakariņojušas, ritinājām sarunu kamolīšus, bira pa kādai asarai, nopūtai. Šķita, ka būs nopietnais sarunu vakars, bet tad.. Biju solījusi brokastīs savu firmas auksto gaļu. Lai apvienotu lietderīgo ar vajadzīgo, virpinot sarunu tematus, iznesu ārā gaļas bļodu. Un sākās...

11.05.2020. Sadzīves ainiņas.

No rīta, kā parasti - pirms sešiem, pamodināja abu kaķu rīta taure. Kopš atklājušas verandu, līdz ar pirmo gaismiņu aplaimo mani ar rīta koncertu. Rīgā droši vien būtu dusmojusies un izolējusi no savas istabas, bet te - pat prieks. Redzēt ar kafijas krūzi rokā, ietuntuļojusies siltā pledā, sēžot uz trepju augšējā pakāpiena, kā mostas kalni. Šķiet, kaķes domā tāpat un, izlaidušās katra uz sava krēsla, pagriezušas punčus pret pirmajiem rīta stariem, kaifo.
“Iveta, I reckon you cleaned the windows in the second room?” Daniel inquired. -Yes, is there anything amiss? “Just look what that spider has done!!! Spun his web already!
Esmu apguvusi jauno mājvietu, mācos komunikāciju ar visiem trim priesteriem. Jāatceras, ka te ir Spānija, un priesteri ir īpaša kasta, pat, ja pilnīgi neizskatās pēc tādiem. Skatoties uz Andrē - ja neredzētu koka krustiņu kaklā, liktos parasts, normāls hipiju džeks ar gariem, lokainiem matiem, kurš savā telefonā seko līdzi futbola mačiem.