#100LaimīgasDienasNamiņā – 20. diena

Pamodos no maigas lietus čaboņas , zeme veldzējas .
Šodienas plānā guļamistabas mēbeļu stumdīšana , jāatbrīvo siena krāsošanai .
Jebkādas darbības bez abu kaķu un Nansijas astes līdzdalības ir neiespējamā misija.
Mazo skapīti pārstumdīju bez problēmām , bet tikko ķēros gultai klāt , abas dāmas un aste klāt , pinas un tinas ap kājām . Istaba maza , kādi desmit kvadrātmetri , gar vienu sienu lielais skapis , pārējo lauvas tiesu aizņem gulta . Stumdu , grūstu , pāris reizes klūpu pār Lakšmi , kura , pievēršot sev uzmanību , tieši kāju priekšā gāžas uz muguras un aicina pakasīt punci . Neiztiek arī bez Nansijas astes piebradāšanas . Kad atstumta gulta no sienas , redzu aktivitāšu iemeslu – zemgultas valstības tālākajā stūrī , kur ar slotu kāt nevar piekļūt , abas dāmas ierīkojušas slēptuvi . Atradās dažās zeķes , p\aris dakšiņas ( Nansijai vājība uz mirdzošām lietām , ko zobos var pastaipīt ) , visas mazās mantiņas un skaists mazs putna skeletiņš , redz , kas tā aromātiski pāris dienas smaržoja . Izraidīju abas dāmas un asti ārā , ķēros pie uzkopšanas . Nansija pāris reizes centās slotai uzbrukt , ieraugot putekļu sūcēju , viņa braši atkāpās , atstājot , žēli pīkstošo , Lakšmi vienu . Lieki teikt , ka mazā pūkpakaļa uzmeta lūpu .
Istaba pārvērtībām sagatavota , kaķiem ar gardumu pielīdu , miers mājā atjaunots .
Tikmēr dārzā sava dzīve , tie ķirbji , kuri nenosala salnās , raisa ziedus .
Visam savs laiks , visam sava vieta ….

#100LaimīgasDienasNamiņā

Citi raksti

10.06.2021. Kalnā

Ar vēl ciet acīm sajūtu agrās rīta saules siltos starus, kaķi arī kaifo, abas izstiepušās visā garumā abpus maniem sāniem. Lakšmi kā mazs, pūkains lācēns pagriezusi punci saules stariem, atgāzusi galvu guļ uz smaida, Nansija guļ cieši blakus un maļ dzirnavas. Abas noskaņotas uz garšīgu rīta miegu, varētu to izmantot, jo arī man rīta miegs tas garšīgākais, bet nejaukais dūrējs, žņaudzējs ir klāt.
18.07.2023. Namiņa rīta stāsti (nr. 25) & viesi namiņā

Neraksturīgi man, esot kopā ar viesiem, nolēmām apmeklēt publisko pasākumu - dronu šovu. Pirmajā vakarā pasākums neizdevās, visā Gijonā nebija, kur mašīnu novietot, pareizāk sakot - uz ielām i adatai vietas nebija. Milzu sastrēgumi, policisti, brīvprātīgie, kundzītes ar cacīgi uzkrāsotām lūpām regulēja satiksmi, cilvēku plūsmu. Nu, neko, noslaucīju no pieres sviedrus, kad izkļuvām no pilsētas. Sestdien mēģinājumu atkārtojām, tik nu bijām gudrākas - ieradāmies pusdienas laikā, kad spāņi bauda nomiedzi.

08.06.2022. Retrīts

Žēli čīkstot, lēni aizveras durvis, dārzā, namiņā iestājas dīvains klusums. Pat bezkaunīgās vārnas nedaudz apmulsušas, manas abas kaķes, kaklus izstiepušas, lūr aiz stūra: “Vai t’ neviena nenāks, kur visas palikušas, tak pusdienlaiks.” Divas nedēļas namiņā čaloja sarunu upes, dārdēja, īpaši vakaros, smieklu pērkoni, virpuļoja daudz, daudz sievišķās maģiskās enerģijas, kaut kas tāds ne tikai namiņā, visā mazciemā un varbūt pat lielciemā nebija pieredzēts. Man tas uzvēdīja atmiņas no tiem laikiem, kad vadīju grupas klātienē. Ech, tas tik bija piedzīvojums.

25.08.2020. Politika un daba, 2. daļa.

Asturia tiek saukta par Spānijas pērli, par dabīgo Paradīzi zemes virsū, aizvien vairāk saprotu, kāpēc. Šoreiz ieskats vienā no dabas parkiem - Somiedo.