#100LaimīgasDienasNamiņā – 35. diena

Ja svētdiena noklačota , tad pirmdien jāsarauj !
Noslīpētas sienas un uzklāta pirmā krāsas kārta uz griestiem, sienām .Tas bija izaicinoši – noturēt līdzsvaru , kura nav (nu aizmirsa Dieviņš iedot ), ar atpakaļ atgāztu galvu , stāvot uz ķeblīša. Lai ķeblis pa slidenajām flīzēm neslīdētu , apakšā sega paklāta . Otrs izaicinājums , nenogāzties pār Lakšmi , nepiebradāt viņu , jo vēlme trīties ap manām drebelīgajām kājām uz ķebļa, auga augumā, proporcionāli maniem protestiem un kuvaldas , rūpnīcas direktora un viņa mammas piesaukšanai . Īstā jautrība sākās, kad ieradās Nansija ar pusdzīvu peli zobos , ko palaida pa segu zem ķebļa. Abas rūcekles lēca , skrēja , medīja , kamēr es atradis kādu nepilnu metru virs viņām ar krāsas rulli un trauku rokā . Man šķiet , ka , ja es šo epopeju laimīgi pabeigšu , remonta man ilgam laikam pietiks .
Vakara izskaņā uztapa sagataves rītdienas Plutona lekcijai . Tā būs pēdējā , tālāk ķersimies pie Laimes un Veiksmes lekcijām !
Lai jums arī Laime un Veiksme !
Bilde no pavasara krāsošanas darbiem . Ļoooooti atbilstoša 😉

Citi raksti

#100LaimīgasDienasNamiņā – 3. diena
Šodien par šarmu un sievišķību . Par prasmi saglabāt eleganci arī tad , kad mostas nevaldāma vēlme nodarboties ar pannu aerobiku .Šodien mācību trešā moduļa pirmā diena . Sākumā garlaicīgi , viss zināms, strādāju daudz dziļāk , vēlāk palika interesanti . Vēl jautrāk palika, kad praktiskajos darbos , trāpijos puišu grupā. Vajadzēja izstrādāt stratēģijas ar …

#100LaimīgasDienasNamiņā – 35. diena Read More »

Dzīve mazciemā – 104
02.06.2023. Namiņa rīta stāsti – 17

Kura ir laimīga? Pareizi, es! Ziniet, dzīves līkloči var ievest tādā dziļā un smaržīgā vietā, kur i gaismiņu neredzi. Var būt dienas, kad smags ķieģelis pie deguna piesiets. Ir jau visādi, vairāk gan to brīžu, kad sirds kā taurenītis lido, pogo kā lakstīgala, zied kā labi kopta roze.

Dzīve mazciemā – 86
21.02.2023. Namiņa rīta stāsti - 2

Esmu Pūķa Viesuļa un Burbuļkatliņa krustojums. Varētu uguni spļaut. Kurjers kopš ceturtdienas nekādi nevar atgādāt paciņu. Atkal viens no tiem dīvaiņiem, kuri piebrauc pie ciema, apgriežas un brauc prom, iepriekš izsūtot galīgi nepareizus piegādes datus. Piemēram, atsūta, ka būs 17.03., bet jau 16.03. vakarā raksta, ka nav saticis saņēmēju (kaut es visu dienu mājās, un neviens pie durvīm negrabināja), vakar no rīta atnāk ziņa, ka būšot. Labi, ne soli uz dārza pusi, tik pa ielas terasi, virtuvi, gaidu.

Camino – Diena 18
Brīnumi notiek! Mans dvielis atgriezās pie manis! Rīts alberģī sākas neparasti agri, jau piecos viss rīb un dārd. Neko, ceļos krāmēju somu un aiziet. Pirmais posms 15+1,5 km, nepatīk garie gabali, labāk 3 reizes pa pieci.