Dzīve mazciemā – 90

Namiņa rīta stāsti – 6

Viņa ir projām! Tāds atvieglojums ķermenī pēc triju dienu mocībām.

Tāds enerģijas pieplūdums. Nu, ko, izmantosim lietderīgi, būs lielā zirgābolu diena.

Bet vispirms rīta kafija ar sievišķīgo čalošanu un smiekliem. Tad vēl dārzs jāatrāda, jāpaskatās, kas otras dārzā saaudzis. Tad var tā liegi, sievišķīgi pačalot un apbrīnot.

Kaķi pārlaimīgi, ārā silta saule, praktiski nav vēja, tauriņi lido. Abām draiskulēm pielīp mans draiskais noskaņojums, un viņas sāk spēlēt ķerenes. Kur Našukam viens lēciens, tur Lakšmi trīs tipinājumi. Nansija lido kā bulta, ar kuplo asti stūrējot, Lakšmi lec kā zaķis, augstu uzrāvusi pakaļkājas. Kaimiņi stāv pie sētas un smejas, viņiem ļoti patīk manas draiskules. Nansija atturīga, pašauj asti kājstarpē, pieplok pie zemes un aizlavās man aiz muguras, Lakšmi iet komunicēt. Tā uzzināju, ka mazais pūkdupsis bija paviesojies kaimiņu virtuvē. Kaimiņiene ieiet virtuvē, a tur uz galda, izlaidusies saulītē, guļ Lakšmi un murrā. Saku, lai neļauj, lai dzen projām. Pie citiem i tuvumā neiet, bet mīļkaimiņi viņai patīk, tāpat kā man.

Pēc kafijas prom uz Lamuno pēc zirgāboliem. Saplūcu puķu pušķi zirgu meitenēm, paņemu vienu sveci dāvanai, un esmu gatava lāpstas cilāšanai.

Mani sagaida pats Jēzus (Jesús), kas, izrādās, ir saimnieks visam lielajam stallim un zirgiem. Mani ieraudzījis, jau māj pa gabalu, stiprās rokas nobrīkšķina manus plecus.

– Tu viena? Kur draudzenes?

Hmm, interesanti, kuru no visām domāja? Vai to, kuru uz rokām cēla, vai to kurai buču deva. Ai, spānis, ai, šķelmis.

Tieku iepazīstināta ar jauno personālu, visiem tiek pateikts, ka šī “chica” var braukt, kad grib, ņemt, ko grib (nu, tas tā, pārspēlēti).

Stunda ar astīti, maisi pilni, varu braukt mājās. Šodien lielā dobe jāpabeidz.

Ak, un jāpalielās – vakar atnāca jaunās sveču formas. Esmu iemīlējusies tajās.

Uz Vēršu zīmes jaunmēnesi liešu sievišķības, naudas, baudas sveces. Kad jau, tad jau!

A rīt, ja šodien darbus sadarīšu, braukšu vienu mazo tirdziņu izlūkot, sola, ka būšot i amatnieki.

Pirmā meža zemenīte tiem, kuri izlasīja.

Citi raksti

Day six! I’ll start it with my gratitude to two work horses who take care of our night’s sleep and our breakfast!
Mums rats griežas- piligrimi nāk un iet, tā, nejauši, kādam, kuru garlaiko pieklājība, līdzi devušās ledusskapī ieliktās olas, dienu vēlāk arī siers. Ceļiniek, lai Tev labi garšo. Mazliet skumji, ka kāda rokām pieķērās arī Daniela un Andrea jakas, tiesa, tās gan pazuda jau pa dienu. Nu ko, kā teica viena mana draudzene – mēs jau strādāsim, mums jau būs.
Būs gari .Vakar pabeidzu trīs mēnešus ilgu mācību maratonu.Viss sākās, kā ierasts - nejauši. Kādu dienu pirms kāda pusgada, saprotot, ka, ja nevaru mainīt esošo situāciju, nepieciešams mainīt attieksmi; visas savas tehnikas biju izmēģinājusi vairākkārt, sapratu, vajag kaut ko jaunu.Visums ir dzirdīgs.Un tā, kādā vakarā, ejot gulēt, fonā uzliku kādu lekciju, lai lektora valoda radītu …

Dzīve mazciemā – 90 Read More »

23.05.2023. Namiņa rīta stāsti – 16

Pamodos, aizmigu, pamodos... neomā ar vēlmi kādam iekost. Kaķes aizbēga, palika tik sviestmaize. Laaabi. Līst! Tas labi, jo šodiena visa pie Skorpionu kartēm, dzīvs Plutons pa māju drasēs. Noķēru mirkli, kad negāza, bruņojusies ar abām ķemmēm, kaimiņiem par prieku gūstīju Nansiju, lai izķemmētu. Kāpēc divas ķemmes?