Dzīve mazciemā – 86

Namiņa rīta stāsti – 2

Esmu Pūķa Viesuļa un Burbuļkatliņa krustojums. Varētu uguni spļaut.

Kurjers kopš ceturtdienas nekādi nevar atgādāt paciņu. Atkal viens no tiem dīvaiņiem, kuri piebrauc pie ciema, apgriežas un brauc prom, iepriekš izsūtot galīgi nepareizus piegādes datus. Piemēram, atsūta, ka būs 17.03., bet jau 16.03. vakarā raksta, ka nav saticis saņēmēju (kaut es visu dienu mājās, un neviens pie durvīm negrabināja), vakar no rīta atnāk ziņa, ka būšot. Labi, ne soli uz dārza pusi, tik pa ielas terasi, virtuvi, gaidu. Atnāk ziņa, ka būšot no 18:30 līdz 19:30, labiii. Pēc brīža atnāk ziņa, ka 16:40 nav bijis saņēmējs. Uzrakstīju dusmu vēstuli, atbildes nav, šodien pakas numurs no sistēmas pazudis.

Jutu, ka manī sāk mosties ne labākās sajūtas, tāpēc aši uz mežu.

Tavu prieku, tiku pie jaunajām eikaliptu pogaļām (būs attīrošajās svecēs, ko likt), pie mega lielajām lauru lapām.

Dārzā arī savi jaunumi.

Viss notiek, tik Rūgumpods jāsamīļo, jāsabaro ar apelsīnu, jāsasmaržo lauri.

Pavasaris, ārā, ielas terasē, aizvējā 24 grādi, kaķi kaifo.

Citi raksti

12.08.2025. Bienvenida hermana de mi corazón

Katrs viesis, kurš ienāk namiņā, ir mīļi gaidīts, katrs tiek uzņemts ar visu to mīlestību, gādību, ziņkāri, ko Dieviņš man devis. Jau iepriekš izdibinu, kas kuram garšo, ko grib nobaudīt, ko grib redzēt, sajust, pie kuriem putniem pieder: rīta putni, vakara putni vai čoknutije ptjički. Daru, kā protu, lai brīvdienas būtu lieliskas, lai atpūstos gan ķermenis, gan prāts, gan emocijas. Bet šodien… šodien plūda laimes asaras pār vaigiem – atbrauca ļoti, ļoti, ļoti gaidīti un ilgoti savējie. Manas „Uguns saimes” pati sirds – Vizma ar Jāni.

Beidzās mācības izgāju ārā , tur viss debesjums košās zvaigznēs , tik skaisti , stāvēju muti atvērusi ,žēl, ka tas tik cilvēka acis , telefona acs neķer.Plutons savas spēles spēlē , kādus vārtus aizver , kādus atver . Naktī redzēju sapni , kas aizvija siltās patīkamās sajūtās . No rīta, FB atmiņās , izleca šis …

Dzīve mazciemā – 86 Read More »

24.04.2024. Brauc ciemos!

“Tev būs augt un ziedēt te,” noteica Visums un iedēstīja mani Astūrijas zemē. Pat neticami, ka vēl pirms pieciem gadiem nezināju, ka tāda vieta uz pasaules ir. Tagad grūti iedomāties, kā vispār esmu bez šīs zemes dzīvojusi. Rakstu, lai Tevi, kas lasa, aicinātu ciemos.

13.09.2020. Pārsteigumi.

Zini, kas ir klusie telefoni? Pareizi, bērnībā tādu spēlīti spēlējām, bet Spānijā klusie telefoni ir tad, kad tu vienā ciemā nošķaudies, bet “uz veselību” tev atbild caur vismaz trim ciemiem. Šoreiz pašā vakarā saņēmu negaidītus viesus.