Dzīve mazciemā – 86

Namiņa rīta stāsti – 2

Esmu Pūķa Viesuļa un Burbuļkatliņa krustojums. Varētu uguni spļaut.

Kurjers kopš ceturtdienas nekādi nevar atgādāt paciņu. Atkal viens no tiem dīvaiņiem, kuri piebrauc pie ciema, apgriežas un brauc prom, iepriekš izsūtot galīgi nepareizus piegādes datus. Piemēram, atsūta, ka būs 17.03., bet jau 16.03. vakarā raksta, ka nav saticis saņēmēju (kaut es visu dienu mājās, un neviens pie durvīm negrabināja), vakar no rīta atnāk ziņa, ka būšot. Labi, ne soli uz dārza pusi, tik pa ielas terasi, virtuvi, gaidu. Atnāk ziņa, ka būšot no 18:30 līdz 19:30, labiii. Pēc brīža atnāk ziņa, ka 16:40 nav bijis saņēmējs. Uzrakstīju dusmu vēstuli, atbildes nav, šodien pakas numurs no sistēmas pazudis.

Jutu, ka manī sāk mosties ne labākās sajūtas, tāpēc aši uz mežu.

Tavu prieku, tiku pie jaunajām eikaliptu pogaļām (būs attīrošajās svecēs, ko likt), pie mega lielajām lauru lapām.

Dārzā arī savi jaunumi.

Viss notiek, tik Rūgumpods jāsamīļo, jāsabaro ar apelsīnu, jāsasmaržo lauri.

Pavasaris, ārā, ielas terasē, aizvējā 24 grādi, kaķi kaifo.

Citi raksti

Camino – Day 12
It’s day 12. The hardest battle in life is against yourself! That’s what I would call today’s post. ‘Mummy, it’s too tight! Mummy, it’s cold!’
Dzīve mazciemā – 57

19.12.2021. Laimes dažādās sejas

Mēsli, beidzot ir mēsli… Nē, ne tie, kuros iemanos iekulties, vai kurus tik devīgi man Visums dažādu ļaužu izskatā piespēlē. Ir īstie mēsli, no kuriem ogas briest un puķes plaukst. Jau labu laiku šī tēma mani ļoti, ļoti nodarbina. Kad ciemojās Jekaterina, bijām gatavas pat no vienas kūtiņas čiept. Pāris reizes aplauzos, jautājot kaimiņam - tam, kas Štirlica vīrs.
#100LaimīgasDienasNamiņā – 2. diena
Oktobra beigas , bet saulīte dāsni silda, 22 grādi , maigs rudenīgs vējiņš. Gaiss , kaut silts, tik spirgts , ka ne atelpoties .Kā pilnīgs pretstats zaļajai zālei , ziedošajām rozēm, kallām , veikalos ieskanās Ziemassvētku notis .Mana sirds līksmo , patīk mans darbs : gan tas , kas dārzā ; gan tas , kas …

Dzīve mazciemā – 86 Read More »

Dzīve mazciemā – 7

15.05.2020. Brīvības elpa.

Zemestrīce, cunami - tās ir pirmās domas, kas iešaujas manā prātā, dzirdot dīvaino šņācienu, uztverot krītošo trauku, mēbeļu blīkšķus. Mēģinu izrausties no gultas, ārā tumša nakts, spokainā āra laterna vējā šūpojas un kaut kas draudīgs, šņākdams nesas pa māju. Galvā 101 doma - kā iedabūt kaķus pārnēsājamajā somā, neaizmirst paķert dokumentus no naktsskapīša, cik tālu ir uzkāpis ūdens, vai maz tikšu līdz mašīnai, pa kuru ceļu braukt…