Oktobra beigas , bet saulīte dāsni silda, 22 grādi , maigs rudenīgs vējiņš. Gaiss , kaut silts, tik spirgts , ka ne atelpoties .Kā pilnīgs pretstats zaļajai zālei , ziedošajām rozēm, kallām , veikalos ieskanās Ziemassvētku notis .Mana sirds līksmo , patīk mans darbs : gan tas , kas dārzā ; gan tas , kas pie stūres , viesus vizinot; gan pannas un katlus virtuvē dancinot , gan sarunas ar tiem , kuru tarakāniem dziesmu grāmatas jāpiekārto .Šodien divas jaukas sarunas un sirds gavilē. Redzu jēgu visam , ko daru .Un vēl , mēs gaidam pavasari, Janas un Intas gādātie stādiņi saguluši savos podiņos , dūšīgi aug!
#100LaimīgasDienasNamiņā – 2. diena
Citi raksti
11.01.2022. Atā, rūķi!
Katrai pasakai, pat Ziemassvētku, pienāk beigas. Tā beidzas, lai sāktos jauna, un es ticu, nē, es zinu, ka būs. Mani rūķi piekrāmētām somām, ne bez mazas adrenalīna devas, devušies atceļā uz Latviju, es – atpakaļ savos darbos. Rīt būs jauna diena, mēs atkal ar mincēm un namiņu četratā, ai, nē, piecatā, jo Nansijas aste joprojām dzīvo savu dzīvi, rūpēsimies viena par otru, bursim pasakas, rušināsim dārzu. Rīt būs neierasts rīts bez kopīgas kafijošanas un filozofiskām apcerēm, tomēr ikkatrs mājas, dārza stūrītis saglabās atmiņu par traki gardajiem smiekliem, kas lika smaidīt arī garām ejošajiem kaimiņiem, ceļiniekiem. Mana mazciema iedzīvotāji ir pārliecināti, ka Latvijā dzimst, dzīvo traki enerģiskas, bezgala talantīgas un jautras sievietes. Un tas ir tik garšīgi, tik garšīgi!
Esmu apguvusi jauno mājvietu, mācos komunikāciju
ar visiem trim priesteriem. Jāatceras, ka te ir Spānija, un priesteri ir īpaša kasta, pat, ja pilnīgi neizskatās pēc tādiem. Skatoties uz Andrē - ja neredzētu koka krustiņu kaklā, liktos parasts, normāls hipiju džeks ar gariem, lokainiem matiem, kurš savā telefonā seko līdzi futbola mačiem.
08.06.2022. Retrīts
Žēli čīkstot, lēni aizveras durvis, dārzā, namiņā iestājas dīvains klusums. Pat bezkaunīgās vārnas nedaudz apmulsušas, manas abas kaķes, kaklus izstiepušas, lūr aiz stūra: “Vai t’ neviena nenāks, kur visas palikušas, tak pusdienlaiks.” Divas nedēļas namiņā čaloja sarunu upes, dārdēja, īpaši vakaros, smieklu pērkoni, virpuļoja daudz, daudz sievišķās maģiskās enerģijas, kaut kas tāds ne tikai namiņā, visā mazciemā un varbūt pat lielciemā nebija pieredzēts. Man tas uzvēdīja atmiņas no tiem laikiem, kad vadīju grupas klātienē. Ech, tas tik bija piedzīvojums.
19.05.2023. Namiņa rīta stāsti – 14
Jau pāris mēnešus namiņa miers ir manāmi traucēts. Tālie kaimiņi ieviesuši jaunu kaķi, tāds balts ar melniem pleķiem, uz ģīmja ar. Nu Hitlers, kas Hitlers. Un uzvedība līdzīga. Kādā dienā abas manas dāmas, skaļi raudādamas, ieskrēja virtuvē un metās kaut ko stāstīt. Netipiska uzvedība. Samīļoju abas un vedināju rādīt, kas tad noticis.