Divas blondīnes (viena slēptā) un remonts
Vakar čakli pastrādājām: stumdījām, grūstījām mēbeles, pārcilājām kastes, darbinājām pusrūsējušo krāsniņu, kamēr es gatavoju lekcijas, vadīju konsultācijas, vakara Zoom “Dzimtas enerģijas” grupai, Irēna, kustinot piekto smaguma centru mūzikas ritmā, nošpaktelēja istabas sienas.
Šodien pelnītā atveldzes diena. Kaut Astūrijā sācies rudens, ar tieši šim laikam raksturīgajām laika maiņām – lietus, pēc maza brīža saule un + 23, tad vēja brāzmas, kas gāž no kājām – devāmies dabā. Neesam jau no cukura, lietus nebiedē, un uzēstie siera drošības spilventiņi nodrošina, ka vējš pa gaisu neaiznesīs.
Kā pirmo izvēlamies “Laumiņu” taku netālu no Piloņas, kas sākas pie ļoti skaistas kapelas, kas savu patvērumu radusi zem varenas klints pārkares. Vieta tiešām maģiska. Tik pat mīlīgi jauka ir arī pati taka, kur ik pa brītiņam pie kokiem, koku saknēm izveidotas rūķu mājas, mazie avatariņi, nāriņas. Dažas rūķu māju durvis tik mīlīgas, ka tā i gribējās pieklauvēt un ļauties brīnumam.
Pirmais brīnums jau sākās pie pašas kapelas, kad es, ejot tai klāt, izdzirdēju mūziku. Kad jautāju Irēnai, vai viņa arī dzird, viņa apstiprinoši māj sakot, ka esot kā flautas skaņas. Abas, mutes atvērušas, ausis saspicējušas, jūsmojot par skaistajām mājām ceļa malā, pustransā sekojām dievišķās mūzikas skaņām, līdz attapāmies pie aploka, kurā ganījās govs, zirgs un ēzelis ar zvaniņiem kaklā. Viena uz otru paskatījāmies, piepūtām vaigus un laidām vaļā lielo smējienu.
Taka vijās gar ar efejām apvītiem kokiem, izgāzto koku saknēm, saldi smaržojošo laurkoku stāviem vienā pusē un jautri čalojošo upīti otrā pusē. Bija tik jauki, nesteidzīgi risinot sarunas, lēni iet, baudot saldo rudens smaržu. Dažas lauru lapas ieceļoja mūsu somās, būs svecītes.
Izstaigājušas taku, sajutām, ka esam nopelnījušas Covadongu, ja reiz esam nieka 30 kilometru attālumā. Mums atkal tika laimīgā loze – tik pat kā nebija cilvēku: i laukumā pabijām, i bazilikā, i Astūrijas jaunavas alā. Kaut kāda dīvaina enerģija gaisā – asaras pašas nolēma acs kaktiņu gružus izskalot, kas turpinājās arī netālajā Cangas de Onis pilsētas baznīcā.
Pie šīs pilsētas apmeklējuma jāpiebilst, ka līdz nākamā gada martam visas auto stāvvietas ir bezmaksas, un ir sieri, kas nopērkami tikai Cangas de Onis. Viens no tiem ir pilnīgi visu viesu iecienītais krēmīgās konsistences zilais siers ar specifisku sāļumu.
Dienas baudījumu noslēdzām “melnajā” jeb “malkas” pludmalē, kur stāvējām un ar aizgrābtību vērojām lielos viļņus, kas, dobji dunot, vēstīja par vētras sākumu.
Rīt lielo pirkumu diena – jāsapērk speciālie pretpelējuma preparāti sienu apstrādei, krāsa sienām, krāsa veco skapju plauktu pārkrāsošanai, kas tālāk pārtaps sienas plauktos un kaķu dāmu kāpelējamos, vēl šādi tādi remonta piederumi.
Darbi turpinās.
Šodienas zvaigznes – vārdi, kas sākās ar “P”: platānas, Plutons, polveroni.
