Dzīve mazciemā – 85

Namiņa rīta stāsti – 1

Pēdējā laikā saņemu daudz vēstuļu ar domu, ka, ja neesot laika lielos ierakstus rakstīt, vismaz kaut ko, kaut maziņu, kaut nedaudz. Tie palīdzot iet uz priekšu, nenolaist rokas.

Ziniet, ieraksti galvā veselos sējumos sakrājušies, bet līdz redzamam veidolam netiek. Arī mazos stāstus regulāri nesolu.

No rīta pie brokastu kafijas centīšos pāris rindas uzrakstīt.

Rīts kā vienmēr pienāk daudz par agru, līdz ar pirmo koši sārto gaismas strēli pie pamales un guļamistabas logā.

Mostas putni, un Nanšukam miera nav, sēž uz galda pie loga un šņakstina – ņerk, ņerk, ņjauuu.

Ir pavasaris, beidzot ir. Ap deviņiem jau 20 grādi, un visa zāle zaigo dimanta rasas lāsēs. Kaķiem nepatīk, tie iet, augstu kājas cilājot un ik pa brīdim notirinot.

Pirmā sveču partija devusies ceļā, bet otrā, kas gatavojas, stāv savā augu aplī, un, kā katru rītu, istabā ielaižas kamene. Mans darbs to noķert pirmajai un izlaist ārā.

Dīvaini, pēc vakardienas trakās rakšanas nesāp ne muskulītis.

Dārzā acis ver “Rīgas barikādes”. Ļoti skaistas mazās tulpītes, jo īpaši izceļas uz salti sudrabotās krustaines fona.

Šodien dārza darbu nebūs – jāgaida kurjers, šis tāds nejauks, neuzpīkšķina, ja neesmu redzama ielas pusē, brauc projām. Tad nu pucēšu abas terases; bildes rīt, ja paspēšu sapucēt.

Pavasaris, jauns dabas cikls ir sācies.

Lai jauka diena!

Citi raksti

Dzīve mazciemā – 96
13.04.2023. Sagaidīt un pavadīt

Ziniet, kas ir visgrūtākais viesu uzņemšanā? Nē, ne daudzie jautājumi no sērijas: “Kāpēc izvēlējies šo māju?”, “Vai nav grūti vienai?”, “Kāpēc mašīnu liec tā?”, “Kāpēc tev nav Volvo?”, “Tev nešķiet, ka tu esi savu ambīciju upuris?” u.t.t. - visi šie jautājumi, kas nu jau triju gadu garumā tiek uzdoti, daudz stāsta par pašiem jautātājiem un viņu tā brīža aktuālajām tēmām. Arī ne agrie rīti, ne grupas savākšana, tas viss ir nieks pret pašu grūtāko – pavadīšanu.

Dzīve mazciemā – 10

28.06.2020. Cavadonga.

Manās domās, sarunvalodā ieviesies termins “garās brīvdienas” - divreiz mēnesī Lilijai ir brīva sestdiena no pusdienas laika un svētdiena līdz astoņiem vakarā. Tas nozīmē tikai vienu - piedzīvojumi, ceļojumi!
Dzīve mazciemā – 82
23.12.2022. Svētki sirdī

Cik patīkami pamosties ar padarīta darba sajūtu. Labprāt ilgāk pabaudītu spilvena un segas tuvību, bet Nansijai ir viedoklis - nelīst, aiz loga dzied putni. Viens diktam sulīgi apetelīgs strazds lēkā pa hortenziju krūma augšējiem zariem, un mincei medību priekšnojautās, sajūsmā dreb ūsas – mosties, mosties, laid mani ārā, dāma vairs nav nomierināma. Šodien lielciema diena, jātiek uz tālo lielciema daļu, kur poliklīnika, pasts, bibliotēka.

Dzīve mazciemā – 71
31.07.2022. Liena. Otrā diena.

Mūs abas saista ne tikai 12 gadi pazīšanās, bet arī astroloģiskās, psiholoģiskās, mākslas un pat lauksaimniecības un politikas tēmas. Katra tējas/kafijas dzeršana, vienkārša apsēšanās uz akmens ieilgst nepiedodami ilgi, jo man tik ļoti gribas parādīt šejienes skaistumu. Saprotot, ka nepaspēsim i simto daļu, vienojamies, ka labāk mieriņā ar baudu mazāk nekā skrienot daudz. Svētdiena, lielā tirgus diena Grado. Jau laicīgi brīdinu Lienu, ka būs dziļa vilšanās un šoks, tomēr braucam.