Dzīve mazciemā – 33

Rīts Mazciemā

No paša agrā rīta lija, ne tā – pavasarīgi, bet no sirds, Asturijas gaumē. Kaķi paprasījās zem segas un, dibenus pret logu pagriezuši, skaidri pauda attieksmi pret esošajiem laikapstākļiem.

Bet šeit ir dīvaino laikapstākļu karaļvalsts – līdz ar pirmajiem saules stariem Lietus Māte saritināja savus plīvurus un pār kalnu galiem uzspīdēja saule. Arī negantais vējš beidza pūst savas taures, kaķi izlīda no segapakšas un, saldi murrājot, guļot uz segas, pagrieza savus punčus pretī siltajiem saules stariem.

Tādos rītos miegs no acīm pazūd kā uz burvja mājienu, lecu no gultas ārā un, biezo jaku uzmetusi uz pleciem, skrienu lūkot – kas jauns uzziedējis, kas degunus no zemes izbāzis, vai zemenes jau zied, vai burkāni sadīguši, ko agrajā pavasarī stādītās tulpes, narcises, hiacintes dara.

Dārzs ir mana atveldze un posts vienlaicīgi. Šodien ceturtdiena – spāņu valodas nodarbības diena, tā gribējās uz Gijonu aizbraukt, satikt grupas biedrus, parunāt par neko, iedzert kafiju pilsētas skvērā…

Bet šodien nelīst, tāpēc mācības atkal online. Dārzs jau sen vairs nesauc, tas auro, un es nolieku savas prioritātes. Brauciens uz Gijonu – viens kūdras maiss, tādi man te tagad tie rēķini.

Par sapņiem jāmaksā, un es maksāju smaidot, jo dārzs ir atveldze sirdij, prātam, steidzīgajam dzīves ritmam…

Dārzs būs atveldze tiem, kuri nāks…

Ann Deweirdt, Cristina Sanchez Blanco, Today I will be online again, love you and miss you.

Citi raksti

10.09.2024. Dārgi? Lēti?

Man bieži vaicā, cik tad pie mums viss lēts vai dārgs. Centīšos atbildēt. Šodien veikala diena, sevis pēc vēl kādu nedēļu nebrauktu, iztiktu ar to, kas mājās, kaut maize jau nedēļu beigusies. Par kaķiem nesatraukties, tiem gaļas rezerves sagādātas, tiesa, es reizēm nočiepju. Man nāk pārgurusi, nosalusi, ar sāpošu kāju, pēc klusuma, siltuma alkstoša pilgrime no Latvijas. Nu, ko, vispirms likšu siltā putu vannā, lai atsilst, tad plecu lakatos ievīkstītu, barošu ar zupiņu (vēl nav izdomāta, kuru - frikadeļu vai brangi sildošo), otrajā būs kartupeļi ar aknu mērcīti ar krietnu muskatrieksta devu, par saldo arī vēl domas dalās, līdz rītam laiks izdomāt.

Esmu palikusi bez brillēm, nakts steigā tās palika alberģī zem spilvena. Tālākie ieraksti iespējami tikai ar draugu draudzīgu līdzdalību, jūtos kā kurmītis, tik lāpstas vietā soma.

Šodiena sākās vienos naktī, kad viegli apdullušas rikšojām uz autoostu, lai dotos uz Astorgu.

13.04.2023. Sagaidīt un pavadīt

Ziniet, kas ir visgrūtākais viesu uzņemšanā? Nē, ne daudzie jautājumi no sērijas: “Kāpēc izvēlējies šo māju?”, “Vai nav grūti vienai?”, “Kāpēc mašīnu liec tā?”, “Kāpēc tev nav Volvo?”, “Tev nešķiet, ka tu esi savu ambīciju upuris?” u.t.t. - visi šie jautājumi, kas nu jau triju gadu garumā tiek uzdoti, daudz stāsta par pašiem jautātājiem un viņu tā brīža aktuālajām tēmām. Arī ne agrie rīti, ne grupas savākšana, tas viss ir nieks pret pašu grūtāko – pavadīšanu.

12.08.2025. Bienvenida hermana de mi corazón

Katrs viesis, kurš ienāk namiņā, ir mīļi gaidīts, katrs tiek uzņemts ar visu to mīlestību, gādību, ziņkāri, ko Dieviņš man devis. Jau iepriekš izdibinu, kas kuram garšo, ko grib nobaudīt, ko grib redzēt, sajust, pie kuriem putniem pieder: rīta putni, vakara putni vai čoknutije ptjički. Daru, kā protu, lai brīvdienas būtu lieliskas, lai atpūstos gan ķermenis, gan prāts, gan emocijas. Bet šodien… šodien plūda laimes asaras pār vaigiem – atbrauca ļoti, ļoti, ļoti gaidīti un ilgoti savējie. Manas „Uguns saimes” pati sirds – Vizma ar Jāni.