Dzīve mazciemā – 149

Mazās ainiņas

Vakar no rīta lija, tad brangi cepināja, tad atkal lija visu nakti. Šobrīd mostas diena, ir cerība, ka bez dušas, kaut gan mākoņi sola citu.

Mēs mostamies un rotājamies: kaķes, izbridušās pa slapjo zāli, aši atpakaļ gultā veikt žāvēšanās un skaistuma procedūras, es ar slotu un lupatu pa istabām, dārzs rotājas kā prot – ar jauniem ziediem, zirnekļu tīkla krellēm, rasas pilienu gredzeniem un diadēmām.

Mēs gaidām četras smējējas, kalnos kāpējas, pa viļņiem lēkājošas gavilētājas.

Mēs ar namiņu un kaķēm neesam perfektas, toties uzmanības, mīļuma un trakotas lutināšanas mūsos ir pārpārēm!

Mīļā čaukstene, foršā biktsmāte Jekaterina, Vita, paldies par vakardienas sarunām, čakra atvērās.

P.s. Mani 2+metrīgie liliju monstri sāk ziedēt, dāmām tiks visreibinošākā smarža, kur vēl var redzēt vienlaicīgu frēziju, gladiolu un liliju ziedēšanu?

Citi raksti

13.04.2023. Sagaidīt un pavadīt

Ziniet, kas ir visgrūtākais viesu uzņemšanā? Nē, ne daudzie jautājumi no sērijas: “Kāpēc izvēlējies šo māju?”, “Vai nav grūti vienai?”, “Kāpēc mašīnu liec tā?”, “Kāpēc tev nav Volvo?”, “Tev nešķiet, ka tu esi savu ambīciju upuris?” u.t.t. - visi šie jautājumi, kas nu jau triju gadu garumā tiek uzdoti, daudz stāsta par pašiem jautātājiem un viņu tā brīža aktuālajām tēmām. Arī ne agrie rīti, ne grupas savākšana, tas viss ir nieks pret pašu grūtāko – pavadīšanu.

Sācies lielais pagriezienu laiks .Šis dienas stāstā ielikšu dažus gadus atpakaļ rakstīto .Tik ļoti iederas šodienā .Laiks , kas nāk , dos mums iespēju ieraudzīt sevī visu labo , spēcīgo , gaišo un to , kam par tādu jātop .Tu vari dabūt savu pīrādziņu , bet vispirms jāsamaļ milti , jāizaudzē ieraugs , jāsamīca mīkla …

Dzīve mazciemā – 149 Read More »

12.08.2025. Bienvenida hermana de mi corazón

Katrs viesis, kurš ienāk namiņā, ir mīļi gaidīts, katrs tiek uzņemts ar visu to mīlestību, gādību, ziņkāri, ko Dieviņš man devis. Jau iepriekš izdibinu, kas kuram garšo, ko grib nobaudīt, ko grib redzēt, sajust, pie kuriem putniem pieder: rīta putni, vakara putni vai čoknutije ptjički. Daru, kā protu, lai brīvdienas būtu lieliskas, lai atpūstos gan ķermenis, gan prāts, gan emocijas. Bet šodien… šodien plūda laimes asaras pār vaigiem – atbrauca ļoti, ļoti, ļoti gaidīti un ilgoti savējie. Manas „Uguns saimes” pati sirds – Vizma ar Jāni.

Ir dienas , kad vienkārši jāelpo . Meklējot to , kas pazuda no degunpriekšas , atradu to, ko nemeklēju ! #100LaimīgasDienasNamiņā