Dzīve mazciemā – 149

Mazās ainiņas

Vakar no rīta lija, tad brangi cepināja, tad atkal lija visu nakti. Šobrīd mostas diena, ir cerība, ka bez dušas, kaut gan mākoņi sola citu.

Mēs mostamies un rotājamies: kaķes, izbridušās pa slapjo zāli, aši atpakaļ gultā veikt žāvēšanās un skaistuma procedūras, es ar slotu un lupatu pa istabām, dārzs rotājas kā prot – ar jauniem ziediem, zirnekļu tīkla krellēm, rasas pilienu gredzeniem un diadēmām.

Mēs gaidām četras smējējas, kalnos kāpējas, pa viļņiem lēkājošas gavilētājas.

Mēs ar namiņu un kaķēm neesam perfektas, toties uzmanības, mīļuma un trakotas lutināšanas mūsos ir pārpārēm!

Mīļā čaukstene, foršā biktsmāte Jekaterina, Vita, paldies par vakardienas sarunām, čakra atvērās.

P.s. Mani 2+metrīgie liliju monstri sāk ziedēt, dāmām tiks visreibinošākā smarža, kur vēl var redzēt vienlaicīgu frēziju, gladiolu un liliju ziedēšanu?

Citi raksti

Lielākā svētība - katru dienu sveicināt un pavadīt ar laimes sajūtu prātā, sirdī .Tāds ir bijis šis gads un , arī iepriekšējie, pavadītie skaitajā saules , spēka , vētru,okeāna, kalnu un rozā namiņa zemē .Svarīgi iznest šo sajūtu dienās , kad nesamais grozs , sazin kāpēc , šķiet smagāks .Manas kaķes , kā māk , …

Dzīve mazciemā – 149 Read More »

10.09.2024. Dārgi? Lēti?

Man bieži vaicā, cik tad pie mums viss lēts vai dārgs. Centīšos atbildēt. Šodien veikala diena, sevis pēc vēl kādu nedēļu nebrauktu, iztiktu ar to, kas mājās, kaut maize jau nedēļu beigusies. Par kaķiem nesatraukties, tiem gaļas rezerves sagādātas, tiesa, es reizēm nočiepju. Man nāk pārgurusi, nosalusi, ar sāpošu kāju, pēc klusuma, siltuma alkstoša pilgrime no Latvijas. Nu, ko, vispirms likšu siltā putu vannā, lai atsilst, tad plecu lakatos ievīkstītu, barošu ar zupiņu (vēl nav izdomāta, kuru - frikadeļu vai brangi sildošo), otrajā būs kartupeļi ar aknu mērcīti ar krietnu muskatrieksta devu, par saldo arī vēl domas dalās, līdz rītam laiks izdomāt.

21.11.2025. Ziemas elpa

Pār kalniem, apāvusi ledus kurpes un uzmetusi krusas sagšu uz pleciem, nāk ziema. Kur tā elpu uzpūš, tur leduspuķes rotājas; kam ar roku pieskaras, to ievada atpūtā. Pagājušajā naktī tā gāja garām namiņam. Nedēļu ilgušās lietusgāzes nomainīja krusa — tā rībēja, dārdēja pret palodzēm, mašīnas jumtu, sitās pret stikliem, draudot tos izsist. Skurstenī gaudoja vējš, grabēja durvis, un pie ārsienas piestiprinātais puķpods mācījās lidot. Tikai svečturis ar ielikto sveci senču piemiņai palika savā vietā.

Ir dienas , kad vienkārši jāelpo . Meklējot to , kas pazuda no degunpriekšas , atradu to, ko nemeklēju ! #100LaimīgasDienasNamiņā