Ir dienas , kad vienkārši jāelpo .
Meklējot to , kas pazuda no degunpriekšas , atradu to, ko nemeklēju !
#100LaimīgasDienasNamiņā – 21. diena
Citi raksti
Šodien sapratu , ka , šo laimīgo dienu apraksti ir iespēja dalīties tajā ,kas paliek aiz kadra , paliek kaut kur starp citiem ierakstiem , darbiem . Tā ir mana ikdiena , tas ir tas ar ko es elpoju , un , jā, tā ir laime , tās ir laimīgās dienas , kaut reizēm deguns …
05.10.2023. Pār rozā namiņu pārlaižas rozā saulriets
Līdz ar jautrīšu pārīša laimīgu iesēdināšanu lidmašīnā (jā, to pašu, kuri pases atstāja LV) , Maijas pavadīšanu tālākajā Camino, varu teikt, ka viesu sezona noslēgusies. Vēl tik namiņa krustmāmiņa sagaidāma, bet tas jau cits stāsts. Tur mēs rāpsimies pa kalnu grēdām, ložņāsim sazin kur, pētīsim jaunas takas, lai viesiem nākamajā sezonā varētu kādu odziņu piedāvāt.
Neklausies, ko runā apkārt, sadzirdi tikai savu ķermeni. Tev nav nevienam nekas jāpierāda, šai dzīvē esi tikai sev, lai darītu laimīgu sevi. CEĻŠ Tev parādīs, pateiks to, ko pasaule noklusē, Tu ieraudzīsi savu iekšējo gaismu, savu bagātību. Un tikai Tavā paša ziņā - noticēt, pieņemt vai aizmukt krūmos! Buen Camino, Iveta! Buen Canimo, Laila!