Tev būs ziedēt

Vakar nelija, kāda laime! Atrotījusi piedurknes, metos dārzā. Pirmo reizi apzināti stādīju rozes. Nē, ne tās no veikalu nāvnieku plauktiem izglābtās, bet apzināti izvēlētās, pasūtītās. Labi ļaudis uz dzimšanas dienu iedāvināja naudu tā kā priekš jaunas kleitas, laikam jau apnicis, ka visās bildes vienos un tajos pašos brunčos. Pat noskatīju kleitu pie brīnišķīgas latviešu mākslinieces, bet…

Šobrīd ir tā situācija, kad, lai atrastu spēku virzīties uz priekšu, jāredz konkrēts, aptaustāms mērķa izpildījums. Kleita, tas ir skaisti, bet man vajadzēja ko vairāk, ko paliekošu, pasaulei redzamu, manas esības apstiprinošu. Vēl domāju par trauku mazgājamo mašīnu, bet Visumam ir savi plāni, tas FB reklāmas daļā izmeta saiti uz Holandes rožu audzētavu, un tā mūsmājās ieradās rozes.

Raku ar kaistošu muguru, abas kaķes cītīgi piepalīdzēja, un, kopīgiem spēkiem, četras daiļavas ieņēma savas vietas. Nezinu, pēc kādiem kritērijiem katrs izvēlas savas, šodien varbūt būtu raudzījusies uz citām šķirnēm (ech, Koko Loko nebija), bet todien, ieraugot “Pilgrim”, “Claude Monet”, pat pārdomu nebija. Claude Monet kopš peoniju ēras sākšanās ir mans mīļākais mākslinieks, ļoti ceru, ka Visums būs vēlīgs un redzēšu viņa dārzu. Viņa gleznu iespaidā arī “Blue River” būs manā dārzā.

Man saka, ka es esot traka, visa šajā jezgā (par ko ierakstam vēl briestu) es stādu dārzu. Kā man pateikt, ka citādi nevaru? Ka nevaru vēl kādu gadu pagaidīt, tik daudz gadu jau pagājis gaidot, “kad…”. Mēs pārāk daudz domājam par parītdienu, aizmirstot šodienu. Mana cieša pārliecība – ja es spēju šodien ziedēt, tad darīšu to arī rīt, parīt, neatkarīgi no apkārtējiem apstākļiem.

Ziedēšana ir iekšējā sajūta tā pat kā mīlestība. Tā vai nu ir, vai nav. Es esmu šajā sajūtā, un maniem pirkstiem, dvēselei vajag radīt, vienalga, vai tās ir sveces vai adījumi. Kad manas rokas darbojas pie dārza, pie svecēm, pie adījumiem, es esmu šajā brīdī, šajā sajūtā, te un tagad. Tas sazemē, veldzē, dod spēku. Un tā pa solītim uz priekšu.

Ilgi nebija ierakstu, lēnām atgūstos un rodu spēku un vēlmi dalīties, lēnām, pa solītim.

Ak, jā. Kaķiem kopš vakardienas pirms ienākšanas mājā stingrā muitas kontrole. Kontrabanda, ko mēģina ienest – peles un putni (kas tiek krāmēti kaudzītē ne vairs pagultē, bet skapī). Abas gatavojas piketēt, es stiprinu argumentus.

Naudas koks uzziedēja, drīz pavasaris!

P.s. No džungļiem atbrīvotās, veco saimnieku kādreiz stādītās rozes ar pateicību par darbu raisa pumpurus pēc pumpuriem. Neskatoties uz vētrām, lietiem, viņas zied. Šodien, te, tagad!