#100LaimīgasDienasNamiņā – 42. diena

Vakar , lai aizmigtu , vajadzēja pustableti Somnola iedzert . Galvā bija iemeties dūrējs, klauvētājs un neparko negribēja rimties . Labs miegs ir visa pamatu pamats, šorīt pasaule krāsojas gaišākās krāsās un darbi iet no rokas .
Uz siltumnīcu pārnesu mazo stādaudzētavu, salaistīju, sabaroju . Pelargonijas , skaistnātrītes ņipri saņēmušas, tagad tik vētras un tumšās dienas jāiztur .
Noberzu , izberzu guļamistabā grīdu , nomazgāju logus , āra palodzes , aizkarus , pārkārtoju skapi , atstumdīju vietā gultu . Kā tā telpa mirdz !!!!
Jācer , ka kādai ģimenei būs gribēšana tikt pie guļamistabas iekārtas , atbrauks , savāks skapi , gultu , kumodi , lai varu pilnībā pabeigt – ieliktu savu melno, skaisto , koka , no Rīgas vesto , un vēl izrakt no kastēm zaļos samta aizkarus . Eeeeh ! Zinu , ka būs .
Jau tagad ir labi .
Pirmā Adventa svece aizdedzināta , šī ar safrānu un lotosu . Tik maigi smaržo , tā piepilda telpu . Skatos uz savu roku veikumu , asaras acīs , ne miņas no pelējuma pàrklātajiem griestiem, sienām , un tā trakā ,, bērnu pārsteigumu “ krāsa.
Pilnīgi jūtu , ka veru durvis brīnumam , jā, daudz daru pati , bet nu esmu gatava brīnumam ! Der arī pilna loterijas biļete 😉

P. S. Sveces būs dabujamas!

Citi raksti

This albergue was full last night - around 150 people, this made it clear it was not going be quiet after 22:00 (as it’s supposed to be according to the rules).
Ir dienas , kad vienkārši jāelpo . Meklējot to , kas pazuda no degunpriekšas , atradu to, ko nemeklēju ! #100LaimīgasDienasNamiņā

11.05.2020. Sadzīves ainiņas.

No rīta, kā parasti - pirms sešiem, pamodināja abu kaķu rīta taure. Kopš atklājušas verandu, līdz ar pirmo gaismiņu aplaimo mani ar rīta koncertu. Rīgā droši vien būtu dusmojusies un izolējusi no savas istabas, bet te - pat prieks. Redzēt ar kafijas krūzi rokā, ietuntuļojusies siltā pledā, sēžot uz trepju augšējā pakāpiena, kā mostas kalni. Šķiet, kaķes domā tāpat un, izlaidušās katra uz sava krēsla, pagriezušas punčus pret pirmajiem rīta stariem, kaifo.

10.06.2021. Kalnā

Ar vēl ciet acīm sajūtu agrās rīta saules siltos starus, kaķi arī kaifo, abas izstiepušās visā garumā abpus maniem sāniem. Lakšmi kā mazs, pūkains lācēns pagriezusi punci saules stariem, atgāzusi galvu guļ uz smaida, Nansija guļ cieši blakus un maļ dzirnavas. Abas noskaņotas uz garšīgu rīta miegu, varētu to izmantot, jo arī man rīta miegs tas garšīgākais, bet nejaukais dūrējs, žņaudzējs ir klāt.