#100LaimīgasDienasNamiņā – 42. diena

Vakar , lai aizmigtu , vajadzēja pustableti Somnola iedzert . Galvā bija iemeties dūrējs, klauvētājs un neparko negribēja rimties . Labs miegs ir visa pamatu pamats, šorīt pasaule krāsojas gaišākās krāsās un darbi iet no rokas .
Uz siltumnīcu pārnesu mazo stādaudzētavu, salaistīju, sabaroju . Pelargonijas , skaistnātrītes ņipri saņēmušas, tagad tik vētras un tumšās dienas jāiztur .
Noberzu , izberzu guļamistabā grīdu , nomazgāju logus , āra palodzes , aizkarus , pārkārtoju skapi , atstumdīju vietā gultu . Kā tā telpa mirdz !!!!
Jācer , ka kādai ģimenei būs gribēšana tikt pie guļamistabas iekārtas , atbrauks , savāks skapi , gultu , kumodi , lai varu pilnībā pabeigt – ieliktu savu melno, skaisto , koka , no Rīgas vesto , un vēl izrakt no kastēm zaļos samta aizkarus . Eeeeh ! Zinu , ka būs .
Jau tagad ir labi .
Pirmā Adventa svece aizdedzināta , šī ar safrānu un lotosu . Tik maigi smaržo , tā piepilda telpu . Skatos uz savu roku veikumu , asaras acīs , ne miņas no pelējuma pàrklātajiem griestiem, sienām , un tā trakā ,, bērnu pārsteigumu “ krāsa.
Pilnīgi jūtu , ka veru durvis brīnumam , jā, daudz daru pati , bet nu esmu gatava brīnumam ! Der arī pilna loterijas biļete 😉

P. S. Sveces būs dabujamas!

Citi raksti

Es esmu/ būšu roze , kas vērsies lēnām , pa ziedlapiņai , kā mans Claude Monet .Kaut kad rakstīju , ka , reizēm tas , ko domājam , esam galapunkts , ir tikai pietura . Bet to apjaušam tikai pēc laba laika .Es nezinu , rīt būs mācību procesa galapunkts vai pietura . Lai kas …

#100LaimīgasDienasNamiņā – 42. diena Read More »

23.12.2022. Svētki sirdī

Cik patīkami pamosties ar padarīta darba sajūtu. Labprāt ilgāk pabaudītu spilvena un segas tuvību, bet Nansijai ir viedoklis - nelīst, aiz loga dzied putni. Viens diktam sulīgi apetelīgs strazds lēkā pa hortenziju krūma augšējiem zariem, un mincei medību priekšnojautās, sajūsmā dreb ūsas – mosties, mosties, laid mani ārā, dāma vairs nav nomierināma. Šodien lielciema diena, jātiek uz tālo lielciema daļu, kur poliklīnika, pasts, bibliotēka.

12.08.2025. Bienvenida hermana de mi corazón

Katrs viesis, kurš ienāk namiņā, ir mīļi gaidīts, katrs tiek uzņemts ar visu to mīlestību, gādību, ziņkāri, ko Dieviņš man devis. Jau iepriekš izdibinu, kas kuram garšo, ko grib nobaudīt, ko grib redzēt, sajust, pie kuriem putniem pieder: rīta putni, vakara putni vai čoknutije ptjički. Daru, kā protu, lai brīvdienas būtu lieliskas, lai atpūstos gan ķermenis, gan prāts, gan emocijas. Bet šodien… šodien plūda laimes asaras pār vaigiem – atbrauca ļoti, ļoti, ļoti gaidīti un ilgoti savējie. Manas „Uguns saimes” pati sirds – Vizma ar Jāni.

24.05.2022. Retrīts. Kā viss sākās. Ierašanās.

Ziemā, vadot “Mērķu” grupu, dažas dalībnieces izteica vēmi tikties klātienē un pastrādāt ar jaunapgūtajām tehnikām. Online formāts ir labs, bet nekas nespēj aizvietot klātienes tikšanos, sarunas, kopīgas pasēdēšanas, pārdzīvojumus. Tā tapa ideja par pasākumu, kuru lepni dēvē par retrītu. Uh, manī uzjundīja duāla enerģija - no vienas puses tik ļoti gribējās atkal strādāt tiešajā saskarsmē ar grupām, interese, kādas tad viņas būs “dzīvajā”, nevienu iepriekš satikusi nebiju, no otras - tas būs liels izaicinājums man, kā tikšu galā ar septiņām spilgtām personībām, vai izdosies izveidot vienotu grupu, vienotu enerģiju, tik galā ar 101 saimniecisko jautājumu. Un pirmais izaicinājums nav ilgi jāgaida...