Ceļā uz Sapni – 4

2018. gada 2. aprīlis

Miera un atpūtas diena.

Esam Fisterrā – pasaules malā – un tā arī jūtamies.

Laika plūdums nesteidzīgs. Līst – pasēžam krodziņā, uzspīd saule – ejam ķert okeāna un vēja kaifu. Ceļš uz bāku ved kalnā augšā pa līk-loču taku. Kamēr es nesteidzīgi tipinu, Ketija paspējusi tuvējo mežiņu izskraidīt un sajūsmā lec kā sienāzis:

– “Man ir četri čiekuri – četri dimanti.”

Herbārijam tiek vākta koku miza, garās, slaidās, smaragdzaļās skujas un dažādie augi. Esmu šokā par savvaļas kallu audzēm.

Zemes mala mūs sagaida ar spēcīgu, no kājām gāzošu vēju. Lai iegūtu episkās bildes, jāstāv ar ieplestām kājām, vai vēl labāk – jāatstutējas pret akmeni.

Ļaujos vējam un okeānam. Vajadzētu iet pie lielā akmens un kaut ko vēlēties, bet… kopš rimušas visas iekšējās kaislības, kopš zinu, kā darbojas vēlmju piepildīšanas mehānisms (tik tiešām – dzīvē var dabūt pilnīgi visu, ko vēlies), tādu ūber lielo vēlmju nav. Jā, protams, sirds dreb par bērniem, lai būtu veselība, lai blakus labi cilvēki, lai spēj atrast piepildījumu savai dzīvei, bet… tās ir viņu dzīves. Būs tā, cik paši ies un darīs savā labā. Es varu tikai ar savu piemēru radīt, ka nav nesasniedzamu virsotņu.

Lai sāktos kaut kas jauns, kaut kam jābeidzas. Jau rīt sāksim atceļu uz Madridi, pēc tam uz Rīgu. Pirmais izlūkbrauciens būs noslēdzies. Pārdomu daudz; kā būs, to rādīs laiks.

Citi raksti

Dzīve mazciemā – 51

06.11.2021. Īsie stāsti jeb “45 soļi līdz....”

Pirmais solis - labāk zīle rokā nekā mednis kokā

Dalība kulinārijas klasē uzlādēja mani ar kārtīgu smieklu, jautrības enerģiju, braucot mājās, apsolīju, ka beidzot sākšu realizēt šo ideju. Mans atskaites punkts ir Saulgrieži - klusais, maigais piedzīvošanas laiks. Tā ir sanācis, ka visi darāmie darbi vienlaikus nonākuši finiša taisnē. Tagad man vajadzēs ļoti daudz miera, spēka un loģiskuma, lai to visu realizētu.
Dzīve mazciemā – 22

12.10.2020. Vēlmes un izvēles.

Vakar apritēja mēnesis, kopš tā septembra rīta, kad namiņā ieradās īrnieks. Tā kā līgums tik’ uz vienu mēnesi, sagaidot puslīdz pieņemamu laiku, dodos klauvēt pie durvīm, uzzināt tālākos plānus. Klauvēju vienu reizi, otru - klusums, atslēga durvīs. Klauvēju trešo reizi, tad uzmanīgi veru durvis.
Hospitalero – 11. daļa
…troksnis, kas sevī apvieno milzu ratu braukšanu pa bruģi, pāļu dzinēja ritmiskos blīkšķus, ūdenskrituma dārdus un milzu šķīvju dauzīšanu, ar raušanu uzrauj mani sēdus. Slēdzu gaismu, grābju brilles, telefonu – ir nedaudz pāri četriem.
Dzīve mazciemā – 154
10.09.2024. Dārgi? Lēti?

Man bieži vaicā, cik tad pie mums viss lēts vai dārgs. Centīšos atbildēt. Šodien veikala diena, sevis pēc vēl kādu nedēļu nebrauktu, iztiktu ar to, kas mājās, kaut maize jau nedēļu beigusies. Par kaķiem nesatraukties, tiem gaļas rezerves sagādātas, tiesa, es reizēm nočiepju. Man nāk pārgurusi, nosalusi, ar sāpošu kāju, pēc klusuma, siltuma alkstoša pilgrime no Latvijas. Nu, ko, vispirms likšu siltā putu vannā, lai atsilst, tad plecu lakatos ievīkstītu, barošu ar zupiņu (vēl nav izdomāta, kuru - frikadeļu vai brangi sildošo), otrajā būs kartupeļi ar aknu mērcīti ar krietnu muskatrieksta devu, par saldo arī vēl domas dalās, līdz rītam laiks izdomāt.