Dīvaini – dīvains rudens , vienu nakti salnas , nākošajā logi jārauj vaļā, ārā +20. Pa brīdim uzlīst .
Kaut kur vētra auro , pie manis tik aste atnàk , pēkšņu pūsmu veidā.
Svētdienas rīta brokastis , tad plānotie darbi . Bet !!! – Visumam bija citi plāni , brīdī, kad ņēmu smilšpapīru , lai pucētu sienas , iezvanījās telefons. Kā atbildēju , i nemanīju kā astoņas stundas pagāja . Sen , ļoti sen , kopš dziļās jaunības , tā nebija tarkšķēts .
Mēs esam pazīstamas 20 gadus , iets caur uguni un ūdeni , bijuši klusuma periodi , tad satuvināšanās , atkal klusuma periodi , atkal ceļi savijušies . Laiks mūs kā oļus okeāna krastā , pulējis , pucējis , veidojis , atverot vienu spēju , māku aiz otras. Joprojām interesanti dalīties procesos , kam ejam cauri , sajūtās , virsotnēs , ko sasniedzam . Dzirkstoši joki , dziļas sarunas un pārdomas .
Brīnišķīga svētdiena .
Dārzā arī sava dzīve , savas sarunas ar vēju , zemi , sauli un lietu .
Ziemas narcises kā baltas kupenas , pat dienlilijas satrakojušās, prīmulas kā mazas košas dzirkstelītes !
Citi raksti
Tas bija kāds piektais retrīta vakars. Bijām pavakariņojušas, ritinājām sarunu kamolīšus, bira pa kādai asarai, nopūtai. Šķita, ka būs nopietnais sarunu vakars, bet tad.. Biju solījusi brokastīs savu firmas auksto gaļu. Lai apvienotu lietderīgo ar vajadzīgo, virpinot sarunu tematus, iznesu ārā gaļas bļodu. Un sākās...
Esmu palikusi bez brillēm, nakts steigā tās palika alberģī zem spilvena. Tālākie ieraksti iespējami tikai ar draugu draudzīgu līdzdalību, jūtos kā kurmītis, tik lāpstas vietā soma.
Šodiena sākās vienos naktī, kad viegli apdullušas rikšojām uz autoostu, lai dotos uz Astorgu.
11.05.2020. Sadzīves ainiņas.
No rīta, kā parasti - pirms sešiem, pamodināja abu kaķu rīta taure. Kopš atklājušas verandu, līdz ar pirmo gaismiņu aplaimo mani ar rīta koncertu. Rīgā droši vien būtu dusmojusies un izolējusi no savas istabas, bet te - pat prieks. Redzēt ar kafijas krūzi rokā, ietuntuļojusies siltā pledā, sēžot uz trepju augšējā pakāpiena, kā mostas kalni. Šķiet, kaķes domā tāpat un, izlaidušās katra uz sava krēsla, pagriezušas punčus pret pirmajiem rīta stariem, kaifo.
12.08.2021. Palīgs - 2. daļa
Tā bija kāda trešā diena, kad virtuvi jau rotāja jaunā, ērtā izlietne, kad jaunietis kā tā “starp citu”, cenšoties būt pēc iespējas nevērīgāks, izmeta: “(...)pēc dažām dienām mums viena meitene pievienosies (..)”.Hmmm, nu, labi! Viens mazs indes zobiņš gan izlīda - kā tā, man pat nepaprasot, bet tad atcerējos savu dēlu līdzīgā situācijā...