Dīvaini – dīvains rudens , vienu nakti salnas , nākošajā logi jārauj vaļā, ārā +20. Pa brīdim uzlīst .
Kaut kur vētra auro , pie manis tik aste atnàk , pēkšņu pūsmu veidā.
Svētdienas rīta brokastis , tad plānotie darbi . Bet !!! – Visumam bija citi plāni , brīdī, kad ņēmu smilšpapīru , lai pucētu sienas , iezvanījās telefons. Kā atbildēju , i nemanīju kā astoņas stundas pagāja . Sen , ļoti sen , kopš dziļās jaunības , tā nebija tarkšķēts .
Mēs esam pazīstamas 20 gadus , iets caur uguni un ūdeni , bijuši klusuma periodi , tad satuvināšanās , atkal klusuma periodi , atkal ceļi savijušies . Laiks mūs kā oļus okeāna krastā , pulējis , pucējis , veidojis , atverot vienu spēju , māku aiz otras. Joprojām interesanti dalīties procesos , kam ejam cauri , sajūtās , virsotnēs , ko sasniedzam . Dzirkstoši joki , dziļas sarunas un pārdomas .
Brīnišķīga svētdiena .
Dārzā arī sava dzīve , savas sarunas ar vēju , zemi , sauli un lietu .
Ziemas narcises kā baltas kupenas , pat dienlilijas satrakojušās, prīmulas kā mazas košas dzirkstelītes !
Citi raksti
31.10.2021. Kam Helo Vīns, man - Helo Kaķis
Vakar, pareizāk sakot, šorīt agri no rīta, pēc dobes rakšanas, daudzu citu mazo darbiņu apdarīšanas , labi sadzērusies salvijas tēju, iekritu gultā puskomas stāvoklī. Nezinu, cik ilgi vai neilgi gulēju, bet, kad izdzertais tējas daudzums rosināja uz pamošanos, aiz loga vēl bija tumsa, tik pie pašas pamalītes tāda knapi samanāma gaismas strēlīte.Pavērusi pusi no vienas acs, mēģinot noturēt miegaino ķermeni līdzsvarā, klunkurēju pāri istabai uz laimes un viegluma telpu. Kaut kur pusceļā starp gultu un lielo krēslu kaut kas silts, mīksts, izjūkošs patrāpījās zem pēdas un apķēra potīti. Mana sirds pamira, atmodos zibenīgi līdz ar sulīgu bļāvienu.
Drīz būs trīs pilni gadi, kopš dzīvoju mazciemā, savā zemeņu sapņa krāsas namiņā. Trešā ziema. Brr. Šogad ir īstā Astūrijas ziema – ir vētras, ir lietus periodi, ir saulainas dienas, un jau piekto nedēļu naktīs termometra stabiņš nepaceļas virs nulle grādiem, vairāk atrodas zem. Brīžiem ir tik auksti, ka šķiet, acu āboli sasals, tad atļaujos pačīkstēt draudzenēm, ka tad, kad sasalšu, lai brauc ar lodlampām atsildīt. Naktis, ooo, tas ir īsts izaicinājums, īpaši pārģērbšanās nakts biezajā tērpā...
07.11.2021. Īsie stāsti jeb “45 soļi līdz....”
2. solis no 45
Naktī pamodos no ledainas sajūtas degungalā. Aiz loga tumšas, tumšas debesis ar miljons zvaigžņu podziņām. Skaisti, bet auksti, aiz loga 7 grādi. Ātri ieslēdzu apsildāmo palagu, un jau pēc mirkļa gulta kļuva patīkami silta, arī abas kaķu dāmas, sasilušas, atļāvās izbāzt galvas no segas apakšas. Rīts nāca ar labām ziņām -viens no paziņu paziņām “nomedījis” kārtējo meistaru, kurš esot gatavs izdarīt darbu un palīdzēt visus materiālus sagādāt. Elpoju un apturu vēlmi laisties neprātīgā laimes dejā. Pag, Iveta! Vispirms lai atbrauc, izdara darbu, tad i dejosi.