Dīvaini – dīvains rudens , vienu nakti salnas , nākošajā logi jārauj vaļā, ārā +20. Pa brīdim uzlīst .
Kaut kur vētra auro , pie manis tik aste atnàk , pēkšņu pūsmu veidā.
Svētdienas rīta brokastis , tad plānotie darbi . Bet !!! – Visumam bija citi plāni , brīdī, kad ņēmu smilšpapīru , lai pucētu sienas , iezvanījās telefons. Kā atbildēju , i nemanīju kā astoņas stundas pagāja . Sen , ļoti sen , kopš dziļās jaunības , tā nebija tarkšķēts .
Mēs esam pazīstamas 20 gadus , iets caur uguni un ūdeni , bijuši klusuma periodi , tad satuvināšanās , atkal klusuma periodi , atkal ceļi savijušies . Laiks mūs kā oļus okeāna krastā , pulējis , pucējis , veidojis , atverot vienu spēju , māku aiz otras. Joprojām interesanti dalīties procesos , kam ejam cauri , sajūtās , virsotnēs , ko sasniedzam . Dzirkstoši joki , dziļas sarunas un pārdomas .
Brīnišķīga svētdiena .
Dārzā arī sava dzīve , savas sarunas ar vēju , zemi , sauli un lietu .
Ziemas narcises kā baltas kupenas , pat dienlilijas satrakojušās, prīmulas kā mazas košas dzirkstelītes !
Citi raksti
Modinātājs pārtrauc sapni tieši desmit minūtes pēc sešiem. Ārā tumsa, kaķiem viedoklis. Jūs zināt, cik smieklīgi izskatās samiegojušies kaķi - kažoks uzbozies, urskulītis savilkts, actiņas miegainas. Dāmu miegainumam pievienojas neapmierinātība, kad saprot, ka ārā netiks. Lakšmi protestē balsī, liekot saprast, ka nav gatava visu dienu auklēties ar Nansiju. Kamēr Lakšmi samiegojusies protestē, Nansija slaidā lēcienā pārlec tai pāri un bungā ar ķepu pa svaigās gaļas trauciņu, kurā iemājojis tukšums. Kaķi pabaroti, kastīte iztīrīta, varu doties uz lielciema augšējo galu, kur atrodas pasts un poliklīnika.
Tuvāk augusta vidum, tas ir laiks, kad mazliet nokņud sirdī, ko tur liegties, pēc iespējas teleportēties uz brīdi uz Latvijas mežiem. Ja šveicieši piedzimst ar vienu kāju īsāku, astūrieši ar sidra glāzi rokā, tad latvietis noteikti ar ogu kurvi vienā, sēņu nazīti otrā.