#100LaimīgasDienasNamiņā – 3. diena

Šodien par šarmu un sievišķību . Par prasmi saglabāt eleganci arī tad , kad mostas nevaldāma vēlme nodarboties ar pannu aerobiku .Šodien mācību trešā moduļa pirmā diena . Sākumā garlaicīgi , viss zināms, strādāju daudz dziļāk , vēlāk palika interesanti . Vēl jautrāk palika, kad praktiskajos darbos , trāpijos puišu grupā. Vajadzēja izstrādāt stratēģijas ar kādām ejam uz mērķi . Saku , ka man problēmas ar disciplīnu , ka nevaru tā lēnu un mērķtiecīgi , man vajag Emīla ,, plokš” variantu . Mocam , mocam manu (ne)disciplīnu , līdz viens no puišiem saka :,, ta beidz cepties par to disciplīnu , galvu augšā un ej nodod uguņus “. Vīrieši jāklausa 😉, tā i darīšu ! Bet , kas tas par kaifu , kad profiņi ar stingriem papīriem , atzīst manu jaudu un lūdz padalīties ar darba tehnikām ! Un vēl , šodien paliek četri gadi , kā pirmo reizi ieraudzīju Nanšuku . Viņa ir īstās šarma un elegances pavēlniece !Bučas no mums trijām !

#100LaimīgasDienasNamiņā

Citi raksti

06.07.2021. 6. jūlijs

Kad ārā sāk smaržot liepas, lilijas un studentu neļķes, kad gaisā parādās tā dīvainā vasaras pilnbrieda smarža, kad vējš matos un dzintars nāk krastā, tuvojas tā diena, kad Augšā konsīlijums nolēma, ka uz Zemes ir pārāk mierīga dzīve, tāpēc jāsūta Iveta - es. Ko viņi tur bija sadomājušies - nezinu, vēl mazāk apjaušu, ko es pati domāju, iesniedzot savu lielo dzīves biznesa plānu.

14.04.2021. Sargeņģeļi

Šai dzīvē, pat tad, kad šķiet, ka esam vieni, tā nav. Ar mums ir mūsu sargeņģeļi, dažreiz viņus redzam kā līdzcilvēkus, dažreiz tikai jūtam tādu maigāku vai spēcīgāku spērienu pa attiecīgo vietu. Man ar to, kurš ikdienā mani pieskata, šad tad ir nopietnas pārrunas, un, ja jūtu, ka par daudz sāk pukstēt, aizsūtu aprunāties ar Lilijas sargeņģeli, kurš visticamāk staigā apkārt ne tikai ar folija cepurīti, bet pa tiešo pieslēgts baldriāna sistēmai.
It’s the ninth day of walking. It’s a very early morning – we are out on the road before 6am.

19.08.2020. Šodien bija TĀ diena, kas jāizmanto. Kā to izmantoji Tu?

Es saņēmu savu dūšu un tā karaliski devos dienu baudīt. Viena pati visu dienu jūras malā, pirmo reizi pa visu šo laiku, ko esmu šeit. It kā nieks, bet tas prasīja lielu saņemšanos, jo mājās taču tik daudz darāmā: terase jānopucē, pēdējās kastes jāizkrāmē, virtuvē skapīši jāizberž un dārzs gaida, tad vēl jāatbild uz lielu daudzumu vēstuļu, “jāpalaiž” jaunais projekts un vēl, un vēl un vēl. Bet šodien teicu darbiem STOP, sameklēju no Grieķijas atvesto platmali, iemetu somā pāris persikus, piegāju pie grāmatu plaukta un ar aizvērtām acīm izvēlējos. “Hā,” atverot acis, cik precīzi strādā zemapziņa...