#100LaimīgasDienasNamiņā – 61.-63. diena

Kārtējais karuselis , kā saka mana paziņa , citādāku dienu man neēsot.
Ļoti ceru , ka rīt , kad ievilkšu elpu , spēšu vairāk aprakstīt , šīs dienas ir tā vērtas .
Pagaidām – dziļā pateicībā šoferim , krāmētājiem , lielās pakas sasniegušas Rīgu , labais rūķis Iveta Salmiņa, saliks pa Omnivām jūsu svecītes .
Nu varu ievilkt elpu , viss sveiks un vesels .
Un otrs paldies , arī lepošanās ar sevi – es to izdarīju , atļāvu sev ,izgāju , izturēju, izbaudīju .
Te rezultāts .
Jaunas zināšanas, mākas ar kurām dalīties . Jaunās grupas dabūs pa pilnu programmu 😉

Citi raksti

15.07.2023. Namiņa rīta stāsti – 24

Labrīts! Esmu apbērta ar vēstulēm, kur tad ieraksti par Mazciemu, ko t’ pie brokastu kapijas palasīt. Mums viss labi, esam viegli smagi saulītes samīļotas: kādai ģīmītis par luksoforu var piestrādāt, kādai apaļumi kļuvuši brūngani, kas liek vēlēties, lai mašīna būtu kabriolets (varētu braukt stāvus), kādai pacelītes samīļotas, un tagad iet kā zaldātiņš.

23.09.2024. Lūzums, 1. daļa

“Dari visu pati vai trīs mēnešu laikā izvācies.” Šodien ir tieši 7 gadi, kopš nogāju savu Camino un saņēmu sertifikātu. “Pastaiga”, kā es domāju, kura izmainīja visu manu dzīvi. Katrs ceļš, ko ejam ar iekšējo uzdevumu, lai kāds tas būtu, tas var būt arī vienkārši atpūsties, mūs maina. Nav obligāti jāskrien pār kalniem ar mugursomu plecos, dažkārt Ceļš, kurš maina, var būt vienkāršs gājiens uz veikalu pēc iepirkumiem; man tā bija, un toreiz pieņemtais lēmums pavēra visu notikumu sēriju.

17.02.2022. Pilnmēness pārdomas

Februāris, ar katru pāršķiro kalendāra lapu esam tuvāk pavasarim. Ai, jā, skaistais, reibinošais ziedonis. Bet nu jau trīs gadus februāris ir mans īpašais mēnesis, tāda kā dzimšanas diena pusmēneša garumā. Pirms trim gadiem februārī pirmo reizi satiku namiņu. Tā bija skaista diena, ziedēja kamēlijas, viss mauriņš pie mājas nokaisīts ar sarkanajiem kamēliju ziediem kā sarkanais paklājs Oskara balvas saņemšanas ceremonijā. Nāc, baudi, dzīvo. Tas bija traki jautrs brauciens kopā ar vēl divām smējējām. Visām trim tā bija pirmā iepazīšanās ar Ziemeļu ceļu, tiesa, gadu pirms Sarmīte bija nogājusi Camino Primitivo. Kopīgi elsām un pūtām no sajūsmas, vērojot okeāna varenos viļņus, klusā pietātē stenējām, esot augstu kalnos, kur ērgļi lidoja zem mums, tieši tādā vietā bija viena apskatāmā māja.
26. Dienā.Zāle slapja, tāpēc visskaistākā puķe zied lielajā puķpodā.Pieķerties pie ,, smaržīgajiem “ darbiem , prasa lielu saņemšanos . Lepna kā Nansija ar kārtējo peli zobos , sienas , griesti ar hlorūdeni nomazgāti, pelējums tiek apkarots .Apžūs, rīt špahtelēšanas darbi !Pamazām , pa solim viss top gaišāks ! #100LaimīgasDienasNamiņā