#100LaimīgasDienasNamiņā – 61.-63. diena

Kārtējais karuselis , kā saka mana paziņa , citādāku dienu man neēsot.
Ļoti ceru , ka rīt , kad ievilkšu elpu , spēšu vairāk aprakstīt , šīs dienas ir tā vērtas .
Pagaidām – dziļā pateicībā šoferim , krāmētājiem , lielās pakas sasniegušas Rīgu , labais rūķis Iveta Salmiņa, saliks pa Omnivām jūsu svecītes .
Nu varu ievilkt elpu , viss sveiks un vesels .
Un otrs paldies , arī lepošanās ar sevi – es to izdarīju , atļāvu sev ,izgāju , izturēju, izbaudīju .
Te rezultāts .
Jaunas zināšanas, mākas ar kurām dalīties . Jaunās grupas dabūs pa pilnu programmu 😉

Citi raksti

16.06.2023. Namiņa rīta stāsti – 21

Agrs, brīdis starp tumsu un gaismu. Līdz ar pirmo saules staru Nansija izstaipa ķepas, nožāvājas un izteiksmīgi paskatās acīs. Man jāsaprot, ka viņas domas pievērstas sulīgajam gaļas gabaliņam, kas atlikts brokastīm. Nē, ne man, tas kaķu dāmām. Starp citu, jābrauc uz veikalu, šonedēļ akcija - par vienu kg gulašgabaliņu gaļas dāvanā tiek pudele sarkanvīna.

13.11.2020. Arī Paradīzē slimo.

Rudens nekad nav bijis mans gada laiks. Jā, ir jau skaists tas lapu zelts, košās krāsas, tā īpašā ne ar ko nesajaucamā smarža, miglā tītie rīti un gājputnu kāši, bet pārsvarā tas ir drēgnums, ap stūriem aurojošs vējš, lietus, dubļi, ja esi laukos, vai peļķu pilnās ielas, ja esi pilsētā. Izskatās, ka nekas sajūtās nav mainījies, arī dzīvojot šeit.

28.10.2021. Krūšturi pa gaisu!

Ieraksti, darbi iekavēti, bet tas, šķiet, jau vairs nevienu nepārsteidz. Pēdējās nedēļas var salīdzināt ar “Figaro - turp, Figaro – šurp” ievietošanu vāveres ritenī, kurš traucas pa amerikāņu kalniņiem.

Ar papīriem zobos un savu juristi rokā (telefonā) apskraidu instances, vācu kaut kādus sertifikātus no Škodas centra, ka man tiešām ir Škoda, ne nomaskēts Ferrari. Numuriņš uz auto intīmo atklāšanu izņemts, ierodos laikā, bet – ooooo - es domāju, ka jau visu zinu par spāņu “maņanu” - tas ir numuriņš, lai iestātos rindā!
Jūra sastāv no maz-mazītiņiem ūdens pilieniem...