#100LaimīgasDienasNamiņā – 61.-63. diena

Kārtējais karuselis , kā saka mana paziņa , citādāku dienu man neēsot.
Ļoti ceru , ka rīt , kad ievilkšu elpu , spēšu vairāk aprakstīt , šīs dienas ir tā vērtas .
Pagaidām – dziļā pateicībā šoferim , krāmētājiem , lielās pakas sasniegušas Rīgu , labais rūķis Iveta Salmiņa, saliks pa Omnivām jūsu svecītes .
Nu varu ievilkt elpu , viss sveiks un vesels .
Un otrs paldies , arī lepošanās ar sevi – es to izdarīju , atļāvu sev ,izgāju , izturēju, izbaudīju .
Te rezultāts .
Jaunas zināšanas, mākas ar kurām dalīties . Jaunās grupas dabūs pa pilnu programmu 😉

Citi raksti

Hospitalero – 8. daļa
Mums rats griežas- piligrimi nāk un iet, tā, nejauši, kādam, kuru garlaiko pieklājība, līdzi devušās ledusskapī ieliktās olas, dienu vēlāk arī siers. Ceļiniek, lai Tev labi garšo. Mazliet skumji, ka kāda rokām pieķērās arī Daniela un Andrea jakas, tiesa, tās gan pazuda jau pa dienu. Nu ko, kā teica viena mana draudzene – mēs jau strādāsim, mums jau būs.
Ceļā uz Sapni – 1
Vakar no rīta vēl nebija pārliecības, ka braukšu, jo četras dienas atpakaļ par sagurumu noturētā sajūta izrādījās dzelžainais vīrusa apskāviens, kā rezultātā četras dienas gultas režīmā ar 38,7. Tik vien varēju savākties, lai aiztenterētu uz virtuvi pēc silta upeņu dzēriena un tējām.
Dzīve mazciemā – 50

31.10.2021. Kam Helo Vīns, man - Helo Kaķis

Vakar, pareizāk sakot, šorīt agri no rīta, pēc dobes rakšanas, daudzu citu mazo darbiņu apdarīšanas , labi sadzērusies salvijas tēju, iekritu gultā puskomas stāvoklī. Nezinu, cik ilgi vai neilgi gulēju, bet, kad izdzertais tējas daudzums rosināja uz pamošanos, aiz loga vēl bija tumsa, tik pie pašas pamalītes tāda knapi samanāma gaismas strēlīte.

Pavērusi pusi no vienas acs, mēģinot noturēt miegaino ķermeni līdzsvarā, klunkurēju pāri istabai uz laimes un viegluma telpu. Kaut kur pusceļā starp gultu un lielo krēslu kaut kas silts, mīksts, izjūkošs patrāpījās zem pēdas un apķēra potīti. Mana sirds pamira, atmodos zibenīgi līdz ar sulīgu bļāvienu.

Dzīve mazciemā – 76
16.09.2022. Brokastu pārdomas

Ir ļoti veiksmīgi cilvēki, ir veiksmīgi cilvēki, ir vienkārši cilvēki, ir tie, kuriem rokas aug no nezināmās vietas, ir, kuriem aug no zināmās vietas, un ir Iveta. Dieviņam ir izcila humora izjūta attiecībā pret mani. Nekad nesūtīs pa taisnāko, pat ne pa līkumoto ceļu, parasti pastumj (lasi - iesper pa attiecīgo vietu) tieši brikšņu, purvu, bezceļu virzienā bez galapunkta, uzdevuma. Tā teikt, atrodi sevī “gadžetus”, tad saproti, kā un kur tos pielietot.