#100LaimīgasDienasNamiņā – 61.-63. diena

Kārtējais karuselis , kā saka mana paziņa , citādāku dienu man neēsot.
Ļoti ceru , ka rīt , kad ievilkšu elpu , spēšu vairāk aprakstīt , šīs dienas ir tā vērtas .
Pagaidām – dziļā pateicībā šoferim , krāmētājiem , lielās pakas sasniegušas Rīgu , labais rūķis Iveta Salmiņa, saliks pa Omnivām jūsu svecītes .
Nu varu ievilkt elpu , viss sveiks un vesels .
Un otrs paldies , arī lepošanās ar sevi – es to izdarīju , atļāvu sev ,izgāju , izturēju, izbaudīju .
Te rezultāts .
Jaunas zināšanas, mākas ar kurām dalīties . Jaunās grupas dabūs pa pilnu programmu 😉

Citi raksti

Dzīve mazciemā – 116
18.07.2023. Namiņa rīta stāsti (nr. 25) & viesi namiņā

Neraksturīgi man, esot kopā ar viesiem, nolēmām apmeklēt publisko pasākumu - dronu šovu. Pirmajā vakarā pasākums neizdevās, visā Gijonā nebija, kur mašīnu novietot, pareizāk sakot - uz ielām i adatai vietas nebija. Milzu sastrēgumi, policisti, brīvprātīgie, kundzītes ar cacīgi uzkrāsotām lūpām regulēja satiksmi, cilvēku plūsmu. Nu, neko, noslaucīju no pieres sviedrus, kad izkļuvām no pilsētas. Sestdien mēģinājumu atkārtojām, tik nu bijām gudrākas - ieradāmies pusdienas laikā, kad spāņi bauda nomiedzi.

Dzīve mazciemā – 102
22.05.2023. Namiņa rīta stāsti – 15

Ir stundas, dienas, nedēļas, kad jāņem sevi aiz čupra, jāliek rāmjos un jādara. Stingri pēc grafika - melns, balts, iesākts- pabeigts. Pāris stundas pastrādā, izmet līkumu pa dārzu, iedzer tēju uz terases, aizver acis, atpūties, un atkal pie darba. Šīs būs trakas divas nedēļas, kur jau tā noslogotajam darba grafikam klāt pienāks juristes/dokumentu diena, jāraksta pamatojumu (pretenziju) vēstule i pašvaldības iestādei, i mājas saimniekam, jāsakārto vēl daži juridiskie jautājumi, jāsagaida meistari, kas ievilks ātrgaitas internetu, .....

Dzīve mazciemā – 136
23.03.2024. Parastais par neparasto jeb neparastais par parasto

Vakardien pār mazciemu un lielciemu kā īsta ragana Rumpumpele bija pārgāzies pelēks mākonis. Redzamība nekāda, viss tik’ uz tausti. Rīta daļu veltījām nesteidzīgām brokastīm četru stundu garumā. Tad ap pusdienas laiku nobraucām lejā uz biezās miglas apņemto Cudillero. Tā kā vēlme saskrieties pieri pret pieri ar kādu staigātāju neradās, doma par vīna glāzi un vēl vienu kūciņu likās ļoti pat pieņemama.

Dzīve mazciemā – 171: stāstu sērijas noslēgums
19.01.2026. Kad jāaizver durvis

Saulīte pakāpusies augstu kalnā. Caur sniegiem, lietiem, puteņiem jūtama pavasara smarža. Šis ir laiks, kad gribas atvērt durvis kam jaunam — varbūt kam iepriekš nepaspētam, neapgūtam. Bet, lai to izdarītu, kādas citas durvis jāaizver. Ar šo ierakstu noslēdzas stāstu sērija „Dzīve mazciemā”.