,, Kur tu teci , gailīti … “ Nansijas izpildījumā, sešos no rīta, rosina vēlmi mest ar spilvenu .
Kaķi labi audzināti , bet , ko darīt , ja procedūra veikta, bet sazin kāpēc , nemiera dienas piemeklē. Kaķa bērns pats nelaimīgs, staigā apjukusi un dzied melodijā, kas Lakšmi modina kašķu veceni . Ķepings, boksings , šņācings !
Ārā vējo , līst , ķepas salst , enerģiju nav kur izlikt , atliek gulēt vai krist man uz nerviem .
Ak, kas par laimi , kad tiek manā dziju kastē, kamols zobos un prom uz pirmo stāvu , tad zigzagā pa virtuvi , darbistabu , atpakaļ uz otro stāvu , izdzirdot manu vokālu , kamols izkrīt no mutes , noripo pa trepēm , kur satiekas ar Lakšmi ķepām .
Pa vidu visam , sienas nošpahtelētas , rīt pucēšu un likšu grunts krāsu .
Rakstu , ko dzirdu ? Pa flīzēm klāto virtuves grīdu , tiek dzenāta mana kurpe !
Katram savas izklaides 😉.
Kā jums ?
#100LaimīgasDienasNamiņā – 27. diena
Citi raksti
30.03.2021. Pateicība draugiem
“Iveta, cik maksā viena Tava darba diena? Es gribu to apmaksāt. Sen nav stāstu. Katru rītu pirms kafijas pārbaudu sejasgrāmatu - būs vai nebūs. Nav. Atvaino, ja Tev tas šķiet smieklīgi, bet tie stāsti ir tik dzīvi, es kopā ar Tevi roku dārzu, domāju, ko es atbildētu Lilijai, kā skaidrotu, kāpēc mums neatkarība tik svarīga. Raksti, ja nevari rakstīt - ierunā, tā kā mums lekcijas. Gribas svaigu vēsmu ikdienas pelēkumā. Vai īrnieks arī ir rādījies, vai vēl būs? Piedod, bet tas bija tik jautri. Kā es gaidu ziedošā dārza bildes. Lūdzu, lūdzu raksti!”
Ik rudens hortenziju pucēšana . Nezinu , cik sen stādītas , stumbri resni , cieti , dažkārt ar cirvi jākapā. Daži jau tik veci , ka asnus vairs nedzen , bet paši vēl sīksti turas , nomācot visu ap sevi .Līdzīgi kā dzīvē ar vecām piesaistēm , ieradumiem - sen vairs nederīgi , bet prātu …
No rīta Laila mani pamodina tikai ar otro piegājienu. Alberģis pilns, ap 150 cilvēkiem, jau no vakara skaidrs, ka klusuma pēc 22.00 (kā paredz noteikumi) nebūs. Nu, neko, iebāžu ausīs aizbāžņus, galvu zem lakata un mēģinu aizmigt.