Bezgala skaists pilnmēness apspīdēja namiņu , pa solītim nāku ārā no darbu komas stāvokļa . Pēdējās divas nedēļas bija izaicinājumu un darbu pilnas + četras dienas un naktis aukstums pārbaudīja manu izturību , piedevām pakoju lielās pakas uz Latviju , protams , abas kaķu dāmas mani iepriecināja ar pāris jauniem namiņa iemītniekiem , tagad periodiski kaimiņi klausās manas serenādes , kad astainie jaunpienācēji parādas . Kas ta šiem nekaiš, kad kaķes guļ, ieļeksē no viņu traukiem , tad paslēpjas aiz skapju mugurām un tusē . Abas dāmas tup un vaktē , brīžam sauc mani palīgā . Man ir viedoklis .
Dārzā uzziedējusi pirmā frēzija – pavasaris māj sveicienus . Vēl jau tālu , bet nāk…
#100LaimīgasDienasNamiņā – 50.-59. diena
Citi raksti
10.07.2024. Visuma zīmes
Visums ar mani runā dažādās valodās: reizēm ar kādu dziesmu pa radio, ar kādu ziņu no Facebook draugiem/paziņām, reizēm pat svešiem cilvēkiem, reizēm ar kādu gaidītu, bet tomēr pārsteiguma viesi. Tā dienu pirms manas dzimšanas dienas mūsmājās iedipināja trīs pilgrimi no Latvijas.
25.11.2020. Sadzīves krikumi.
Kad nav laika un jaudas lielajiem ierakstiem, tad palīgā nāk izvilkumi no dienasgrāmatas.
30.06.2024. Sapņi, mani kailie sapņi...
Pirms dažām naktīm sapnī redzēju savu Uguns saimi. Tās bija tādas sajūtas, kuras neizstāstīt, tikai sajust. Tik daudz siltuma, mīļuma, apskāvienu un rimtuma. Tā negribējās mosties, pat apraudājos, kad Lielais Laiks mani izmeta no sapņa. Pat lūpiņu uzmetu.
11.11.2021. Īsie stāsti jeb “45 soļi līdz....”
5. solis
Mārtiņi. Aizveras veļu vārti. Uz brīdi pasaule paliek klusumā. Starp bija un būs. Tāds dzidrs, skanīgs mirklis – tagadne. Iededzu sveces saviem veļiem, lai gaišs ceļš, gluži kā atmiņas, kas paliek manā sirdī, domās.Aiz loga tumša debesis bez mākoņu pogaļām, daudz, daudz zvaigžņu, un tikai 6 grādi. Nudien, sajūta, ka sals tūlīt iekniebs degunā.