Dzīve mazciemā – 148

Visuma zīmes

Visums ar mani runā dažādās valodās: reizēm ar kādu dziesmu pa radio, ar kādu ziņu no Facebook draugiem/paziņām, reizēm pat svešiem cilvēkiem, reizēm ar kādu gaidītu, bet tomēr pārsteiguma viesi.

Tā dienu pirms manas dzimšanas dienas mūsmājās iedipināja trīs pilgrimi no Latvijas. Kaut ko bija lasījuši “Ievā” par mani, tad vēl citi ļaudis ieteikuši, un tā lietainā dienā, nedaudz iesvīduši, nedaudz samirkuši, viņi bija klāt. Atkal tā reize, kad varu ar patiesu baudu un prieku secināt, cik latvieši ir uzņēmīgi, ideju un talantiem bagāti. Bija patiess prieks caur smiekliem dalīties stāstos par to, kā viņiem viss tapis, kā man te top. Pusnakts pienāca daudz par ātru, un mīļi vedināju ceļotājus uz nakts miegu, tak jau no rīta Ceļš sauks.

Kur vēl lielāku laimi savā dzimšanas dienā kā klāt galdu, burt gardumus viesiem un redzēt, kādā ātrumā un ar kādu apetīti viss uzburtais pazūd ceļotāju punčos.

Kā parasti brokastis servētas uz melnajiem akmens šķīvjiem un kafija Vitas Siles dāvātajās porcelāna krūzītēs (mums abām ļoti patīk Hiacinte Burkā). Tā ceļotājiem reizē ar brokastīm tiek stāsts par Vitu, brīnumiem, ko Visums sagādā, kad ko ļoti, ļoti sirds lūdz.

Krūzītes Vita man uzdāvināja, kad kopā ar vīru apmeklēja mani savā kāzu ceļojumā pirms diviem gadiem. Tā kriksītis no viņu laimes iemitinājās manā bufetē un tiek pasniegts katram viesim. Lai pasaulē vairāk prieka un laimes. Brīnumi notiek, ja tiem tic un čakli darbojas.

Pilgrimi devās ceļā, bet man paliks siltas atmiņas un Evijas Efi (brīnumdare māksliniece, kas dzīvo ASV) darinātais naudas maciņš. Vai Visums grib pateikt, ka jāiekārto jauna naudas krātuvīte? Jāuzsāk jauns projekts? To laiks rādīs.

Pagaidām – Buen Camino, amigas!

Citi raksti

14.04.2020. Bailes.

Trakā Lieldienu nedēļa tuvojas beigām. Parasti šis laiks man ir tāds iekšējā restarta laiks, pārdomāju lietas, daudz esmu dabā. Bet šogad viss ir ar kājām gaisā.
It’s day 15. Have I really been on the road for 15 days? I feel beyond time and space. I spent the night at a lovely albergue, but…
Esam sveikas un veselas, vakardien piedzīvotais kā ļauns sapnis pagaisis. Neskatoties uz gana bēdīgo veselības stāvokli un nejēdzīgajiem laikapstākļiem, paguvām visu izdarīt, apskatīt. Iespaidi spēcīgi un daudz. Tālākais likteņa rokās. Solīti spēru, pie durvīm pieklauvēju...

- "Iveta, tu taču mazgāji otrajai istabiņai logus?”, Daniels tincina.

– "Jā, kaut kas nav kārtībā?"