Dīvaini – dīvains rudens , vienu nakti salnas , nākošajā logi jārauj vaļā, ārā +20. Pa brīdim uzlīst .
Kaut kur vētra auro , pie manis tik aste atnàk , pēkšņu pūsmu veidā.
Svētdienas rīta brokastis , tad plānotie darbi . Bet !!! – Visumam bija citi plāni , brīdī, kad ņēmu smilšpapīru , lai pucētu sienas , iezvanījās telefons. Kā atbildēju , i nemanīju kā astoņas stundas pagāja . Sen , ļoti sen , kopš dziļās jaunības , tā nebija tarkšķēts .
Mēs esam pazīstamas 20 gadus , iets caur uguni un ūdeni , bijuši klusuma periodi , tad satuvināšanās , atkal klusuma periodi , atkal ceļi savijušies . Laiks mūs kā oļus okeāna krastā , pulējis , pucējis , veidojis , atverot vienu spēju , māku aiz otras. Joprojām interesanti dalīties procesos , kam ejam cauri , sajūtās , virsotnēs , ko sasniedzam . Dzirkstoši joki , dziļas sarunas un pārdomas .
Brīnišķīga svētdiena .
Dārzā arī sava dzīve , savas sarunas ar vēju , zemi , sauli un lietu .
Ziemas narcises kā baltas kupenas , pat dienlilijas satrakojušās, prīmulas kā mazas košas dzirkstelītes !
Citi raksti
15.06.2020. Logs uz pasauli.
Veltījums tiem, kam grūti.
Jā, tā var gadīties, ka Tevī kaut kas jūk un brūk. Jā, tā var gadīties, ka tas, kas kādreiz šķita svarīgs, nu palicis lieks. Tas nav pasaules gals, dod sev laiku ieraudzīt, ka tur aiz loga ir daudz jaunu iespēju, iespaidu, izdevību.
02.10.2020. Dzīves riču-raču.
Kaimiņu gailis vēl nav atjēdzies no iepriekšējās vētras, kad nākamā jau klāt. Nu jau man šķiet, ka katra nākamā ir trakāka par iepriekšējo. Skaitu pātarus, lai durvīm stikli neizbirst. Taisnība Ziedonim ir par tām mazām laimītēm, ja tādas tiek, kaut viena katru dienu, tad var aizmigt ar smaidu, ar smaidu arī pamosties.
Viņa ir projām! Tāds atvieglojums ķermenī pēc triju dienu mocībām. Tāds enerģijas pieplūdums. Nu, ko, izmantosim lietderīgi, būs lielā zirgābolu diena. Bet vispirms rīta kafija ar sievišķīgo čalošanu un smiekliem. Tad vēl dārzs jāatrāda, jāpaskatās, kas otras dārzā saaudzis. Tad var tā liegi, sievišķīgi pačalot un apbrīnot. Kaķi pārlaimīgi, ārā silta saule, praktiski nav vēja, tauriņi lido. Abām draiskulēm pielīp mans draiskais noskaņojums, un viņas sāk spēlēt ķerenes. Kur Našukam viens lēciens, tur Lakšmi trīs tipinājumi. Nansija lido kā bulta, ar kuplo asti stūrējot, Lakšmi lec kā zaķis, augstu uzrāvusi pakaļkājas. Kaimiņi stāv pie sētas un smejas, viņiem ļoti patīk manas draiskules.
09.11.2020. Vienkārši būt.
Aiz loga vaniļas krāsa saulriets.
Silts novembra vakars, +18 grādi, pēc nesenā lietus zāle saaugusi sulīgi zaļa, smarža kā pavasarī, bet rudens dzestrums, kas nemanāmi kā nebēdnis puika piezogas un iekniebj degunā, atgādina, ka ir rudens. Jā, arī te ir rudens, no rītiem gaisma ilgi kavējas, vakaros ātri pazūd kā mana lielā delikatese - marinēti gurķīši no nule attaisītās burciņas: šķiet, tikko attaisīji, un skat, vairs nav.