Piektdiena , paskatoties atpakaļ, ražīga nedēļa izdevusies . Krietni dārzā pastrādāts , adāmadatas sadancojušas trīs zeķu pārus, protams , mans pamatdarbs ar nav novārtā atstāts .
Ir ļaudis ,kuri saka, ka darbu nevarot mīlēt , bet es mīlu savu darbu , mīlu tā darba augļus . Tā ir neizsakāmi pacilājoša, aizkustinoša sajūta, kad redzi , kā cilvēki mainās , kā ierauga savas stiprās puses , kā sāk piepildīt savus sapņus . Un tad es raudu , no prieka , no gandarījums , no pateicības , ka man tas dots .
Šovakar izdevās brīnišķīgs zooms par Saturna un Plutona stāstiem .
Arī daba iesaistījās , ar pērkondārdiem un zibens svecēm .
Lakšmi ir viedoklis , drošāk savā mājiņā un paslēpt degunu !
Lai mierīga nakts !
#100LaimīgasDienasNamiņā – 18. diena
Citi raksti
Miera un atpūtas diena. Esam Fisterrā - pasaules malā - un tā arī jūtamies. Laika plūdums nesteidzīgs. Līst - pasēžam krodziņā, uzspīd saule - ejam ķert okeāna un vēja kaifu.
23.09.2024. Lūzums, 1. daļa
“Dari visu pati vai trīs mēnešu laikā izvācies.” Šodien ir tieši 7 gadi, kopš nogāju savu Camino un saņēmu sertifikātu. “Pastaiga”, kā es domāju, kura izmainīja visu manu dzīvi. Katrs ceļš, ko ejam ar iekšējo uzdevumu, lai kāds tas būtu, tas var būt arī vienkārši atpūsties, mūs maina. Nav obligāti jāskrien pār kalniem ar mugursomu plecos, dažkārt Ceļš, kurš maina, var būt vienkāršs gājiens uz veikalu pēc iepirkumiem; man tā bija, un toreiz pieņemtais lēmums pavēra visu notikumu sēriju.
Gadus atpakaļ , arī rudenī , Vitas mudināta , uzsāku 100 laimīgo dienu ierakstus . Līdz galam netiku . Nav man disciplīnas .Vakaros , kad FB izmet atmiņu stāstus , paliek žēl,ka nerakstīju .Ieraksti ir kā vēstules sev pašai , jūs sakat , ka noder arī jums . Labi , es atkal mēģināšu .1. diena …
20.08.2025. Pārdomas
Tas brīdis, kad noej lejā vārīt kafiju un saproti, ka kanniņā ūdens jāielej tikai priekš manas tasītes. Lakšmi skraida apkārt un kāri lūkojas, vai tad neviens glaudītājs nenāks. Jau parīt atkal namiņš rībēs smieklos, šņāks kafijas kannas, uz šķīvjiem kārtosies siers, jamons, manas pēdas dipinās ašos soļos, kārtojot ceļa somas, peldēšanās piederumus, gaisā virmos dažādas smaržas un garšas. Bet šodiena pieder pārdomām, sajūtu salikšanai pa plauktiņiem pēc Vizmas un Jāņa ciemošanās.