#100LaimīgasDienasNamiņā – 14. diena

Joprojām silta atvasara, var lencīškreklā staigāt , bet siltas zeķes kājās prasās , zeme pielijusi , auksta . Tagad labāk saprotu astūriešus , kuri joprojām staigā pa pagalmiem madreñas. Būs man ar tādas jāiegādājas , tik staigāt mācīšos pa kluso , tumsiņā 😉.
Esam vēl soli tuvāk pavasarim , ziemas narcises saziedējušas, dārzs smaržo , naudas koks pumpurus briedina un trakā bumbiere , tikko kā raženi noražojusi , saplaukusi ziedos . Bitēm prieks , tās zum katrā ziedā, bet man mazliet skumji , kā palīdzēt kokam spēku saglabāt . Ziedus nost neraušu , ja koks izdomājis ziedēt , tad viņam tā vajag , es lūkošu , kā atbalstīt !

#100LaimīgasDienasNamiņā

Citi raksti

10.07.2024. Visuma zīmes

Visums ar mani runā dažādās valodās: reizēm ar kādu dziesmu pa radio, ar kādu ziņu no Facebook draugiem/paziņām, reizēm pat svešiem cilvēkiem, reizēm ar kādu gaidītu, bet tomēr pārsteiguma viesi. Tā dienu pirms manas dzimšanas dienas mūsmājās iedipināja trīs pilgrimi no Latvijas.

Diena sākas ar adaptēšanos spāņu ceļu satiksmes īpatnībās:

  1. luksoforos nav dzeltenās gaismas. Actiņa ir, gaismiņas - nav;
  2. spāņi sevi neapgrūtina ar pagriezienu rādīšanu;
  3. apļos (vidū) ir luksofori, dažos pat četri!!!

Braucam tālāk uz ziemeļiem, augstāk kalnos, paredzēti ap 320 km, mērķis - tikšanās ar Huanu Izspiedēju (iesauku dabūja pateicoties savai gaudošanai par naudas tēmu un acīm redzamo vēlmi izkāst vai uzmest).

Neklausies, ko runā apkārt, sadzirdi tikai savu ķermeni. Tev nav nevienam nekas jāpierāda, šai dzīvē esi tikai sev, lai darītu laimīgu sevi. CEĻŠ Tev parādīs, pateiks to, ko pasaule noklusē, Tu ieraudzīsi savu iekšējo gaismu, savu bagātību. Un tikai Tavā paša ziņā - noticēt, pieņemt vai aizmukt krūmos! Buen Camino, Iveta! Buen Canimo, Laila!

23.03.2020. Ierašanās.

Kad pamanu pazīstamo, galīgi ačgārno krustojumu, ir jau gana vēls, ārā tumsa. Tiesa, pati pabrīnos, cik precīzi esmu noteikusi mūsu ierašanās laiku - minūte minūtē. Braucot cauri mazciemam pa šauro iel-ceļ-taciņu, cenšos atcerēties, kā tad bija jābrauc, lai neiebrauktu kādā pagalmā.