Dzīve mazciemā – 154

Dārgi? Lēti?

Man bieži vaicā, cik tad pie mums viss lēts vai dārgs. Centīšos atbildēt.

Šodien veikala diena, sevis pēc vēl kādu nedēļu nebrauktu, iztiktu ar to, kas mājās, kaut maize jau nedēļu beigusies. Par kaķiem nesatraukties, tiem gaļas rezerves sagādātas, tiesa, es reizēm nočiepju. Man nāk pārgurusi, nosalusi, ar sāpošu kāju, pēc klusuma, siltuma alkstoša pilgrime no Latvijas. Nu, ko, vispirms likšu siltā putu vannā, lai atsilst, tad plecu lakatos ievīkstītu, barošu ar zupiņu (vēl nav izdomāta, kuru – frikadeļu vai brangi sildošo), otrajā būs kartupeļi ar aknu mērcīti ar krietnu muskatrieksta devu, par saldo arī vēl domas dalās, līdz rītam laiks izdomāt.

Ja reiz veikals, tad iepērkos ilgākam laikam, pēc cīkstēšanās ar taupības rūķi apbalvoju sevi ar mellenēm un četrām pakām ābolu sulas – tie ir kārumi. Par sulām, jā, zinu, nav veselīgi un tā, bet man priekšā trīs mācību dienas, kad fiziski nav, kad paēst, paēdu tikai brokastis un pa dienu sulu, tā kā – tas ir ēdiens un trim dienām.

Zemāk video rādu, ko tad nopirku un cik tas izmaksāja, vēl jāpieskaita 20 eiro, ko atstāju saimniecības preču veikalā, pirku smilšpapīru, trauku, kur ieliet krāsu, mazos rullīšus krāsošanai un kātu (drīz būs trešā telpa izremontēta, kā protu, tā daru).

Par gaļu – tā te dārga:

  • maltā gaļa ap 9-10 eiro/kg,
  • gulaša gabaliņi 11-13 eiro/kg ,
  • cūkgaļas karbonāde ap 7-10 eiro/kg ,
  • vistas fileja ap 6-7 eiro/kg .

Pērkot manā ciema veikalā, bieži ir dāvanas, kā šodien. Ja ir ļoti vērtīgas dāvanas, piemēram, olīveļļa, makaroni (reizēm ir pat 5 pakas), cukurs, vīns, tad paņemu 2-3 kg. Gaļu pa porcijām saldētavā, tā kaķiem, pārējais man.

Šodien dāvanā tika siers, tas nebija norādīts, to gaļas stenda kungi deva “pēc deguniem”, man bija pareizais, jo tika gan siers, gan dubultā deva ar makaroniem un mērcēm. Reiz, kad man jautāja, ko es gatavoju, ja pērku tik gaļas gabaliņus, atbildēju, ka tā maniem kaķiem, un parādīju bildes. Laikam nosprieda, ka es gauži labs (vai traks) cilvēks, ja tā savus kaķus lutinu.

Nu, tā, es eju sienu krāsot un lēnām gatavoties smalka fledermausīša sagaidīšanai, viņai šodien un rīt smags ceļš ar savainoto kāju, rīt sola lietu…

Video: https://www.facebook.com/iveta.laicena/videos/1062874845452845

Citi raksti

Šo es teicu sev, kad sāku savu Camino, tagad novēlu katram, kas to iet...
29.03.2023. Namiņa rīta stāsti - 8

Vakar vēl vienu dārza stūrīti sakārtoju, brīžiem šķiet, ka cīņa ar kazenēm un efejām, vīteņiem - kaitēkļiem nekad nebeigsies. Aug mežonīgā ātrumā tāpat kā papardes. Spēju tik plēst, rakt, stiept. Pēc ilgām pārdomām un sarunām ar naudas maku nolēmu reanimēt esošo siltumnīcu, ar āmura palīdzību šad tad uzšaujot sev pa pirkstiem, atklapēju saliektos stieņus. Caurumus ar celtniecības skoču pielabošu, ech, atkal uz veikalu jābrauc. Ļoti nepatīkams atklājums - cenas aug kā sēnes. Labi, es saprotu, jauno preču ražošana sadārdzinājusies, bet kāpēc jāuzskrūvē cenas pagājušā gada precēm (kurām rudenī bija mega atlaides), piemēram - pludmales krēsliem, aukstumsomām u.c.?

10.06.2023. Namiņa rīta stāsti – 19

Šorīt abas dāmas sastrīdējās, uzrīkoja boksinga maču uz blakus spilvena. Nansija ir cīrulis, ar pirmo gaismiņu vajag ārā, bet reti, kad modina mani, gaida, kad sakustēšos, tad gan klāt un dīcošā balsī vedina celties. Lakšmi ir pūce vai, vēl pareizāk sakot, visdiengulis. Tā nu Nansija nāca mani motivēt uz celšanos un iztraucēja guļošo madāmu, šņāciens, spļāviens, cirties ar ķepu un, dusmīgi bubinot, visdiengulis palīda zemsegas valstībā. Tikmēr Nansija, apsēdusies ķengura pozā, ar nevainīgu sejas izteiksmi ar ķepu turpināja taustīt ņurdošo kamolu zemsegas valstībā. Mīļā miera labad paņēmu padusē ņurdošo visdienguli, piecēlos, atvēru dārza durvis, lai nemiera gars var doties izskaidroties ar žagatām, kamēr mēs ar Lakšmi atpakaļ gultiņā. Sestdiena, mirklis tikai sev godam nopelnīts.

08.06.2022. Retrīts

Žēli čīkstot, lēni aizveras durvis, dārzā, namiņā iestājas dīvains klusums. Pat bezkaunīgās vārnas nedaudz apmulsušas, manas abas kaķes, kaklus izstiepušas, lūr aiz stūra: “Vai t’ neviena nenāks, kur visas palikušas, tak pusdienlaiks.” Divas nedēļas namiņā čaloja sarunu upes, dārdēja, īpaši vakaros, smieklu pērkoni, virpuļoja daudz, daudz sievišķās maģiskās enerģijas, kaut kas tāds ne tikai namiņā, visā mazciemā un varbūt pat lielciemā nebija pieredzēts. Man tas uzvēdīja atmiņas no tiem laikiem, kad vadīju grupas klātienē. Ech, tas tik bija piedzīvojums.