(…) nē , dvēsele man neizputēs , es visu naudu lieku stutēs (….)
Tā dziedāja ,,Pērkons ” , kamēr es tupus , rāpus darbojos pa lielo puķu dobi .
Stutes , kas ir manas stutes , kur es visu lieku , kas baro manu dvēsli ?
Pieredze , tā noteikti ir mana lielā stute ; zināšanas , prasme tās pielietot , dalīties , pelnīt sev iztiku ar tām ; mani draugi un līdzīgi domājošie ļaudis man apkārt , visi tie , kas elpo ar mani vienā ritmā , neatkarīgi no asinspiederības ; mans namiņš , o jā , te ir spēks , dzirkstele un viss , kas dod spēku dzīvot , pielietot citas stutes, veidot jaunas ; spēja būt sev . Patiesībā , ir vēl daudz , daudz vairāk .
Un , ja ir tik daudz ,kas stutē , tad vari būt drošs , ka ,lai vai kā , stutes nostrādās 🙂 .
Zied un reibinoši viegli smaržo ,, Cinco de mayo ” , pasakaina roze , arī Nanšukam patīk .
#100LaimīgasDienasNamiņā – 11. diena
Citi raksti
Svētvakars .Ir tik patīkami būt par brīnumdari kādam . Paciņas, lēnām , bet sasniedz savus adresātus .Kaut kur sniegs , bet mums saulīte spīdēja , prīmulas saziedējušas , viena durka - gladiola asnu izdzinusi , un es , pa peļķēm zāli pļāvu .Vakarā, jau saulei rietot , pastaiga gar okeānu un saruna ar Dieviņu . …
Brīnumi notiek! Mans dvielis atgriezās pie manis! Rīts alberģī sākas neparasti agri, jau piecos viss rīb un dārd. Neko, ceļos krāmēju somu un aiziet. Pirmais posms 15+1,5 km, nepatīk garie gabali, labāk 3 reizes pa pieci.
Izeju līdz ar gaismiņu, un mana steiga maksā dārgi - dvielis paliek alberģī (bet to es konstatēšu tikai vakarā). Skaists rudens rīts, klusi krīt lapas, zīles, vēl nedzird skaļos sīļus. Ceļš pieder man vienai, un es to izmantoju, pusbalsī dziedot Gajatry mantru.
It’s my first night in a boss's role. I'll say how it is – strangely alert. There are evening checks, locking doors, making breakfast for the early pilgrims. It's close to midnight when I fall nose-first in the bed.