(…) nē , dvēsele man neizputēs , es visu naudu lieku stutēs (….)
Tā dziedāja ,,Pērkons ” , kamēr es tupus , rāpus darbojos pa lielo puķu dobi .
Stutes , kas ir manas stutes , kur es visu lieku , kas baro manu dvēsli ?
Pieredze , tā noteikti ir mana lielā stute ; zināšanas , prasme tās pielietot , dalīties , pelnīt sev iztiku ar tām ; mani draugi un līdzīgi domājošie ļaudis man apkārt , visi tie , kas elpo ar mani vienā ritmā , neatkarīgi no asinspiederības ; mans namiņš , o jā , te ir spēks , dzirkstele un viss , kas dod spēku dzīvot , pielietot citas stutes, veidot jaunas ; spēja būt sev . Patiesībā , ir vēl daudz , daudz vairāk .
Un , ja ir tik daudz ,kas stutē , tad vari būt drošs , ka ,lai vai kā , stutes nostrādās 🙂 .
Zied un reibinoši viegli smaržo ,, Cinco de mayo ” , pasakaina roze , arī Nanšukam patīk .
#100LaimīgasDienasNamiņā – 11. diena
Citi raksti
14.04.2021. Sargeņģeļi
Šai dzīvē, pat tad, kad šķiet, ka esam vieni, tā nav. Ar mums ir mūsu sargeņģeļi, dažreiz viņus redzam kā līdzcilvēkus, dažreiz tikai jūtam tādu maigāku vai spēcīgāku spērienu pa attiecīgo vietu. Man ar to, kurš ikdienā mani pieskata, šad tad ir nopietnas pārrunas, un, ja jūtu, ka par daudz sāk pukstēt, aizsūtu aprunāties ar Lilijas sargeņģeli, kurš visticamāk staigā apkārt ne tikai ar folija cepurīti, bet pa tiešo pieslēgts baldriāna sistēmai.
It’s day 15. Have I really been on the road for 15 days? I feel beyond time and space. I spent the night at a lovely albergue, but…
Tik svarīgi , starp darbiem , pienākumiem , atrast brīvu brīdi sev . Sev , dzirdēt sevi , sajust sevi ! 25 grādi , maigs vējš , brīnišķīga pastaiga gar okeānu . #100LaimīgasDienasNamiņā
25.07.2023.
Viesi namiņā. Dionīsa meitu ierašanās un pārdomas
Katrs viesis tiek sagaidīts ar īpašu jūtu kokteili, kurā sastāvdaļas mijas vietām un proporcijām, ir gan bažas “vai patiks”, gan neviltots prieks un laimības sajūta, ir ilgas, ir satraukums par sevi, vai pratīšu attiecīgi uzvesties, uzminēt, sajust vēlmes, kā atreaģēšu, ja labāk situēti cilvēki vēlēsies mani pamācīt u.t.t. Tas viss pieder pie manas jaunās nodarbes, ko tikai vēl apgūstu. Kā bērns, kas stingri nolēmis iemācīties iet, bet kājeles pinas un ķeras, gāžot mazo stiprinieku gar zemi. Tā ari es - ar katru viesi ko jaunu iemācos, pirmkārt, jau saviem ērkšķiem uzlikt maigas micītes.