(…) nē , dvēsele man neizputēs , es visu naudu lieku stutēs (….)
Tā dziedāja ,,Pērkons ” , kamēr es tupus , rāpus darbojos pa lielo puķu dobi .
Stutes , kas ir manas stutes , kur es visu lieku , kas baro manu dvēsli ?
Pieredze , tā noteikti ir mana lielā stute ; zināšanas , prasme tās pielietot , dalīties , pelnīt sev iztiku ar tām ; mani draugi un līdzīgi domājošie ļaudis man apkārt , visi tie , kas elpo ar mani vienā ritmā , neatkarīgi no asinspiederības ; mans namiņš , o jā , te ir spēks , dzirkstele un viss , kas dod spēku dzīvot , pielietot citas stutes, veidot jaunas ; spēja būt sev . Patiesībā , ir vēl daudz , daudz vairāk .
Un , ja ir tik daudz ,kas stutē , tad vari būt drošs , ka ,lai vai kā , stutes nostrādās 🙂 .
Zied un reibinoši viegli smaržo ,, Cinco de mayo ” , pasakaina roze , arī Nanšukam patīk .
#100LaimīgasDienasNamiņā – 11. diena
Citi raksti
It’s my first night in a boss's role. I'll say how it is – strangely alert. There are evening checks, locking doors, making breakfast for the early pilgrims. It's close to midnight when I fall nose-first in the bed.
25.11.2023. Pavisam parasta diena
Parasts sestdienas rīts, kad pēc divām ļoti noslogotām nedēļām gribēju nedaudz pagulēt. Nja, gribēji gan! Vispirms, kad vēl aiz loga piķa melna nakts ar spožām zvaigžņu podziņām, žēlabaini ņurkstot, zemsegas valstībā ielīda Lakšmi, īpaši nekautrējoties izbrīvēt sev labāko vietiņu. Tad, tik tikko pirmā gaismas strēlīte, manā ausī savu rīta brēcienu - kaut ko starp govs māvienu, ēzeļa ii-aaa un kaķa ņaudienu - iebļāva Nansija. Brēciens tika papildināts ar maigo naga žestu - viegli paķerts mans deguna gals un vilkts uz savu pusi, sak - vai tu mani klausies.
Esmu iegājusi vāveres ritenī, aizmiegu pa ceļam uz spilvenu . Mazs atskats vakardienā : no rīta konsultācija, tad trešās krāsas kārtas uzlikšana uz griestiem un sienām, tad konsultācija, vēl viena saruna , ašā aizskriešana uz bāzi - draugu pasūtījumu sagāde, vakarā vēl viena konsultācija un garum garā vēstuļu lasīšana, atbildēšana. Aizmigu pa ceļam uz spilvenu …
Vecums nenāk viens, tam līdzi nāk trakums, bet man patīk. Pirmā diena, pirmā pieredze kā brīvprātīgajai Spānijā uz Ceļa. Ziemā sev apsolīju, ka jūnijā būšu Spānijā, tiesa, biju domājusi mazliet citādāk, bet solījumi jātur!