(…) nē , dvēsele man neizputēs , es visu naudu lieku stutēs (….)
Tā dziedāja ,,Pērkons ” , kamēr es tupus , rāpus darbojos pa lielo puķu dobi .
Stutes , kas ir manas stutes , kur es visu lieku , kas baro manu dvēsli ?
Pieredze , tā noteikti ir mana lielā stute ; zināšanas , prasme tās pielietot , dalīties , pelnīt sev iztiku ar tām ; mani draugi un līdzīgi domājošie ļaudis man apkārt , visi tie , kas elpo ar mani vienā ritmā , neatkarīgi no asinspiederības ; mans namiņš , o jā , te ir spēks , dzirkstele un viss , kas dod spēku dzīvot , pielietot citas stutes, veidot jaunas ; spēja būt sev . Patiesībā , ir vēl daudz , daudz vairāk .
Un , ja ir tik daudz ,kas stutē , tad vari būt drošs , ka ,lai vai kā , stutes nostrādās 🙂 .
Zied un reibinoši viegli smaržo ,, Cinco de mayo ” , pasakaina roze , arī Nanšukam patīk .
Citi raksti
Rīts, kā parasti, pienāk daudz par agru, abas kaķu dāmas samiegojušās, visai naidīgi uztver modinātāja zvanu, Viņām pret viesiem ir jūtas. Eju lejā uz otrās mājas virtuvi, tā ir lielāka, plašāka, vairāk vietas, kur rīkoties. Ko līdz ieslēdzu jauno, speciāli šim pasākumam pirkto kafijas automātu, gar stūri parādās Irēnas stāvs.
06.10.2020. Dabas un cilvēku vētras.
Pēc vētrām vienmēr ir saule, tā saka. Šis pilnmēness nesa varen’ spēcīgu vētru, kura kopā ar negaisu plosījās ne tikai aiz loga, bet arī cilvēku prātos, uzvedībā.
Dienu steigā sakrājušies daudz neuzrakstīto stāstu, tā kā tuvojas nozīmīgas enerģētiskās dienas, kad jāpabeidz nepadarītie darbi, tad nu steidzu kādu norunāt nost, lai mazāka pauniņa. Jau labu laiku namiņš sāk pildīt savu otru funkciju, bet par to vairāk, kad būs stāsts par būšanām un nebūšanām. Īsi sakot, brīdi pa brīdim dodu vietu, drošību, telpu, sevi un ēdienu kādam, kam vajag atjaunoties, padomāt. Ne par visiem var rakstīt, bet par Guntu var.
20.08.2021. Pasaka - realitāte, realitāte - pasaka
“Vai tu esi dusmīgs?” - tā stāvēja rakstīts uz sienas kādā pasakā, ko bērnībā lasīju. Tas, kurš dusmojās, zaudēja visu savu mantu, un trollis izgrieza trīs sloksnes ādas no muguras. Brīžiem šķiet, ka es esmu nokļuvusi tādā stāstā, kur Radītājs, Pārbaudītājs, Lielais iesmējējs ik pa brīdim uzprasa: “Iveta, tu esi dusmīga?”