#100LaimīgasDienasNamiņā – 36. diena

Grūti rakstīt , mazais besis , kaitina viss. Maz , ka ņemšanās ap mājas papīriem , jampadracis ap Facebook kontu turpinās. Nu jau izmēģināts viss . Reizēm vēlme paņemt lāpstu , uzbraukt kalnos , izrakt alu un kļūt par vienpatnieci .
Fonā , joprojām , turku seriāls, laikam kaut kas no mazohistes manī ir, kā citādi izskaidrot , ka nepārslēdzu uz ko sakarīgāku . Vīrieši joprojām auro , vicinās ar pistolēm , pēc tam histēriski raud , dāmas ar neatpaliek . Kāpēc man to vajag , nezinu . Varbūt tā izreaģēju to , kas krājas iekšā .
Dienas lielais prieks – brīnišķīgā, dziļā saruna ar Lauvu dāmām . Dziļi iegājām . Gandarījums par paveikto .
Ak , nu jā, kur tad bez dienas rozīnītes – mazai pūkpakaļai vēderkaite piemetās . Gūstiju pa pagultēm , kastu krāvumiem , lai piešmucētās pūkbikses izpucētu . Labi , ka mazajai , ne Nansijai . Mazā klabina zobus , bet ir savaldāma , lielo viena noturēt nevaru 😉.
Viss . Rīt būs cita diena.

Citi raksti

Dzīve mazciemā – 163
12.08.2025. Bienvenida hermana de mi corazón

Katrs viesis, kurš ienāk namiņā, ir mīļi gaidīts, katrs tiek uzņemts ar visu to mīlestību, gādību, ziņkāri, ko Dieviņš man devis. Jau iepriekš izdibinu, kas kuram garšo, ko grib nobaudīt, ko grib redzēt, sajust, pie kuriem putniem pieder: rīta putni, vakara putni vai čoknutije ptjički. Daru, kā protu, lai brīvdienas būtu lieliskas, lai atpūstos gan ķermenis, gan prāts, gan emocijas. Bet šodien… šodien plūda laimes asaras pār vaigiem – atbrauca ļoti, ļoti, ļoti gaidīti un ilgoti savējie. Manas „Uguns saimes” pati sirds – Vizma ar Jāni.

Dzīve mazciemā – 121
07.08.2023. Namiņa rīta stāsti – 28

Tūrisma sezona rit pilnā sparā. Ja vēlies tikt uz kalnu takām, kādu īpašo pludmali, jāceļas laicīgi, ļoti laicīgi. Astūrija ir liela un tomēr maza. Ja vieta 10 mašīnām, tad vienpadsmito nekādi neiespiest.

Camino – Diena 14

"Es varu staigāt!"

Pēc vakardienas lietiem, aukstuma un vispār - pē, šodiena ir īsta debesmanna. Ir skaidrs, ka biezajos apavos kājas neieaut, nācās iegādāties sandales, zole gan paplāna, pēdas jutīs katru akmentiņu, bet pirksti būs brīvībā un lielais caurums uz papēža arī.

Dzīve mazciemā – 128
10.10.2023. Rudens un...

Latvijā tādu īstu rudeni sajutu, kad dzērvju kāši rotāja debesis, kļavu lapas rīkoja sacensības par intensīvāko sarkano un dzelteno krāsu, sirdī iezagās dīvainas skumjas un sestdienas uguns rituālu laikā prasījās pēdas ietīstīt pledā. Astūrijā uz rudens tuvošanos norāda piebriedušie eikaliptu ziedu pumpuri, kamēliju pumpuru zaļie snīpji, sulīgi zaļās, leknās kallu lapas un nemainīgais: “Ждёшь, еще 3 дня?”