Grūti rakstīt , mazais besis , kaitina viss. Maz , ka ņemšanās ap mājas papīriem , jampadracis ap Facebook kontu turpinās. Nu jau izmēģināts viss . Reizēm vēlme paņemt lāpstu , uzbraukt kalnos , izrakt alu un kļūt par vienpatnieci .
Fonā , joprojām , turku seriāls, laikam kaut kas no mazohistes manī ir, kā citādi izskaidrot , ka nepārslēdzu uz ko sakarīgāku . Vīrieši joprojām auro , vicinās ar pistolēm , pēc tam histēriski raud , dāmas ar neatpaliek . Kāpēc man to vajag , nezinu . Varbūt tā izreaģēju to , kas krājas iekšā .
Dienas lielais prieks – brīnišķīgā, dziļā saruna ar Lauvu dāmām . Dziļi iegājām . Gandarījums par paveikto .
Ak , nu jā, kur tad bez dienas rozīnītes – mazai pūkpakaļai vēderkaite piemetās . Gūstiju pa pagultēm , kastu krāvumiem , lai piešmucētās pūkbikses izpucētu . Labi , ka mazajai , ne Nansijai . Mazā klabina zobus , bet ir savaldāma , lielo viena noturēt nevaru 😉.
Viss . Rīt būs cita diena.