Gadus atpakaļ , arī rudenī , Vitas mudināta , uzsāku 100 laimīgo dienu ierakstus . Līdz galam netiku . Nav man disciplīnas .Vakaros , kad FB izmet atmiņu stāstus , paliek žēl,ka nerakstīju .Ieraksti ir kā vēstules sev pašai , jūs sakat , ka noder arī jums . Labi , es atkal mēģināšu .1. diena . Dārzā uzziedējusi pirmā kalla , agri , parasti pirmais zieds novembra beigās, decembra sākumā , laikam vieta patīk . Ieskaties bildē , tur miegā , piekļāvusies kallas snīpim , guļ kamenīte.Lielais prieks- Vita Sile dāvātā roze , kura divus gadus niķojās , beidzot pieņēma mani , uzziedēja skaistiem , smaržīgiem ziediem . Tāds košums ! Paldies .
#100LaimīgasDienasNamiņā – 1. diena
Citi raksti
08.05.2021. Mazliet saules
“Nosēdēt vari?”, un, nesagaidot manu atbildi, Lilija kā no ložmetēja sāk bērt vārdu pupas par visiem jaunumiem, kas notikuši manu gandrīz divu nedēļu slimošanas laikā. Nosēdēt varu, galva vietā, un ļoti gribas sauli un siltumu. Šodien pilnīga Paradīze – viegls, lēns vējiņš un sita, mīļa saulīte: +24. Tā kā pie stūres sēsties vēl neriskēju, Lilija stūrē savu mazo Reno, kuru lepni sauc par Mercedes. Pēc mazas apspriedes nolēmām, ka brauksim uz patālo Villaviciosas pludmali Rodiles, kas ir ar plašu smilšaino pludmali un labām pastaigu vietām.
25.03.2023. Namiņa rīta stāsti - 6
Viņa ir projām! Tāds atvieglojums ķermenī pēc triju dienu mocībām. Tāds enerģijas pieplūdums. Nu, ko, izmantosim lietderīgi, būs lielā zirgābolu diena. Bet vispirms rīta kafija ar sievišķīgo čalošanu un smiekliem. Tad vēl dārzs jāatrāda, jāpaskatās, kas otras dārzā saaudzis. Tad var tā liegi, sievišķīgi pačalot un apbrīnot. Kaķi pārlaimīgi, ārā silta saule, praktiski nav vēja, tauriņi lido. Abām draiskulēm pielīp mans draiskais noskaņojums, un viņas sāk spēlēt ķerenes. Kur Našukam viens lēciens, tur Lakšmi trīs tipinājumi. Nansija lido kā bulta, ar kuplo asti stūrējot, Lakšmi lec kā zaķis, augstu uzrāvusi pakaļkājas. Kaimiņi stāv pie sētas un smejas, viņiem ļoti patīk manas draiskules.
08.11.2022. Dzīves mācības.
Sveces dodas ceļā
Vakar modinātājs zvanīja, kad saulīte vēl pat uz otriem sāniem nebija pagriezusies, aiz loga melna nakts, acu plakstiņi smagi kā akmens bluķi. Uz tausti centos atrast brilles, ieslēgt gaismu. Manas nakts aktivitātes abās kaķu dāmās izsauca lielu neapmierinātību, ko Lakšmi izpauda sev raksturīgajā veidā - aši iekost pirmajā ķermeņa daļā, kas pa zobam, un ātri palīst apakšā zem segas. Redzot, ka nejokojos, tiešām celšos, Nansija ar sašutumā savilktu ģīmīti jož lejā pa kāpnēm, gandrīz nogāžot manu nestabilo, samiegojušos stāvu - sak, ja reiz piecēlies, tad baro! Pusotras stundas laikā izdodas sapakot, izpakot, no jauna sapakot pēdējo lielo kasti ar pasūtījumiem, ar vienu roku pacelt neizdodas, smaga.
25.08.2020. Politika un daba, 2. daļa.
Asturia tiek saukta par Spānijas pērli, par dabīgo Paradīzi zemes virsū, aizvien vairāk saprotu, kāpēc. Šoreiz ieskats vienā no dabas parkiem - Somiedo.