Gadus atpakaļ , arī rudenī , Vitas mudināta , uzsāku 100 laimīgo dienu ierakstus . Līdz galam netiku . Nav man disciplīnas .Vakaros , kad FB izmet atmiņu stāstus , paliek žēl,ka nerakstīju .Ieraksti ir kā vēstules sev pašai , jūs sakat , ka noder arī jums . Labi , es atkal mēģināšu .1. diena . Dārzā uzziedējusi pirmā kalla , agri , parasti pirmais zieds novembra beigās, decembra sākumā , laikam vieta patīk . Ieskaties bildē , tur miegā , piekļāvusies kallas snīpim , guļ kamenīte.Lielais prieks- Vita Sile dāvātā roze , kura divus gadus niķojās , beidzot pieņēma mani , uzziedēja skaistiem , smaržīgiem ziediem . Tāds košums ! Paldies .
#100LaimīgasDienasNamiņā – 1. diena
Citi raksti
Piektdiena , paskatoties atpakaļ, ražīga nedēļa izdevusies . Krietni dārzā pastrādāts , adāmadatas sadancojušas trīs zeķu pārus, protams , mans pamatdarbs ar nav novārtā atstāts .Ir ļaudis ,kuri saka, ka darbu nevarot mīlēt , bet es mīlu savu darbu , mīlu tā darba augļus . Tā ir neizsakāmi pacilājoša, aizkustinoša sajūta, kad redzi , kā …
08.06.2022. Retrīts
Žēli čīkstot, lēni aizveras durvis, dārzā, namiņā iestājas dīvains klusums. Pat bezkaunīgās vārnas nedaudz apmulsušas, manas abas kaķes, kaklus izstiepušas, lūr aiz stūra: “Vai t’ neviena nenāks, kur visas palikušas, tak pusdienlaiks.” Divas nedēļas namiņā čaloja sarunu upes, dārdēja, īpaši vakaros, smieklu pērkoni, virpuļoja daudz, daudz sievišķās maģiskās enerģijas, kaut kas tāds ne tikai namiņā, visā mazciemā un varbūt pat lielciemā nebija pieredzēts. Man tas uzvēdīja atmiņas no tiem laikiem, kad vadīju grupas klātienē. Ech, tas tik bija piedzīvojums.
Esmu iegājusi vāveres ritenī, aizmiegu pa ceļam uz spilvenu . Mazs atskats vakardienā : no rīta konsultācija, tad trešās krāsas kārtas uzlikšana uz griestiem un sienām, tad konsultācija, vēl viena saruna , ašā aizskriešana uz bāzi - draugu pasūtījumu sagāde, vakarā vēl viena konsultācija un garum garā vēstuļu lasīšana, atbildēšana. Aizmigu pa ceļam uz spilvenu …
No rīta Laila mani pamodina tikai ar otro piegājienu. Alberģis pilns, ap 150 cilvēkiem, jau no vakara skaidrs, ka klusuma pēc 22.00 (kā paredz noteikumi) nebūs. Nu, neko, iebāžu ausīs aizbāžņus, galvu zem lakata un mēģinu aizmigt.