Dzīve mazciemā – 148

Visuma zīmes

Visums ar mani runā dažādās valodās: reizēm ar kādu dziesmu pa radio, ar kādu ziņu no Facebook draugiem/paziņām, reizēm pat svešiem cilvēkiem, reizēm ar kādu gaidītu, bet tomēr pārsteiguma viesi.

Tā dienu pirms manas dzimšanas dienas mūsmājās iedipināja trīs pilgrimi no Latvijas. Kaut ko bija lasījuši “Ievā” par mani, tad vēl citi ļaudis ieteikuši, un tā lietainā dienā, nedaudz iesvīduši, nedaudz samirkuši, viņi bija klāt. Atkal tā reize, kad varu ar patiesu baudu un prieku secināt, cik latvieši ir uzņēmīgi, ideju un talantiem bagāti. Bija patiess prieks caur smiekliem dalīties stāstos par to, kā viņiem viss tapis, kā man te top. Pusnakts pienāca daudz par ātru, un mīļi vedināju ceļotājus uz nakts miegu, tak jau no rīta Ceļš sauks.

Kur vēl lielāku laimi savā dzimšanas dienā kā klāt galdu, burt gardumus viesiem un redzēt, kādā ātrumā un ar kādu apetīti viss uzburtais pazūd ceļotāju punčos.

Kā parasti brokastis servētas uz melnajiem akmens šķīvjiem un kafija Vitas Siles dāvātajās porcelāna krūzītēs (mums abām ļoti patīk Hiacinte Burkā). Tā ceļotājiem reizē ar brokastīm tiek stāsts par Vitu, brīnumiem, ko Visums sagādā, kad ko ļoti, ļoti sirds lūdz.

Krūzītes Vita man uzdāvināja, kad kopā ar vīru apmeklēja mani savā kāzu ceļojumā pirms diviem gadiem. Tā kriksītis no viņu laimes iemitinājās manā bufetē un tiek pasniegts katram viesim. Lai pasaulē vairāk prieka un laimes. Brīnumi notiek, ja tiem tic un čakli darbojas.

Pilgrimi devās ceļā, bet man paliks siltas atmiņas un Evijas Efi (brīnumdare māksliniece, kas dzīvo ASV) darinātais naudas maciņš. Vai Visums grib pateikt, ka jāiekārto jauna naudas krātuvīte? Jāuzsāk jauns projekts? To laiks rādīs.

Pagaidām – Buen Camino, amigas!

Citi raksti

10.10.2023. Rudens un...

Latvijā tādu īstu rudeni sajutu, kad dzērvju kāši rotāja debesis, kļavu lapas rīkoja sacensības par intensīvāko sarkano un dzelteno krāsu, sirdī iezagās dīvainas skumjas un sestdienas uguns rituālu laikā prasījās pēdas ietīstīt pledā. Astūrijā uz rudens tuvošanos norāda piebriedušie eikaliptu ziedu pumpuri, kamēliju pumpuru zaļie snīpji, sulīgi zaļās, leknās kallu lapas un nemainīgais: “Ждёшь, еще 3 дня?”

09.12.2020. Vētra!

Esmu palikusi atkarīga no laika ziņām, agrāk nekad neesmu tā sekojusi līdzi, bet tagad tas kļūst svarīgi, īpaši rudens - ziemas periodā. Un ziņas stāsta, ka jau nedēļas beigās gaidāma lielā vētra, cik nu redzu, tad būs vismaz nedēļu. Lai visi svētie stāv klāt, cerams, negaisa nebūs. Lakšmi vēl no iepriekšējā nav atjēgusies. Laika maz, tāpēc jāsarauj: pie lielās dobes palicis pavisam maz darba.
(…) nē , dvēsele man neizputēs , es visu naudu lieku stutēs (….)Tā dziedāja ,,Pērkons " , kamēr es tupus , rāpus darbojos pa lielo puķu dobi .Stutes , kas ir manas stutes , kur es visu lieku , kas baro manu dvēsli ?Pieredze , tā noteikti ir mana lielā stute ; zināšanas , prasme …

Dzīve mazciemā – 148 Read More »

23.05.2025. Siers

Maija mēnesis ir kā prelūdija vasarai, sākas pilsētu, ciemu svētki, dažādi sporta pasākumi, festivāli. Šodien trešajā lielākajā Astūrijas pilsētā Avilesā sākās trīs dienu siera un vīna svētki. Jābrauc lūkot! Pēcpusdienā pēc čakliem dārza darbiem, kad rakts, vests, krauts, atkal rakts, pārvarot slinkumu, jūdzu pelēcīti un devos izlūkos.