Dzīve mazciemā – 148

Visuma zīmes

Visums ar mani runā dažādās valodās: reizēm ar kādu dziesmu pa radio, ar kādu ziņu no Facebook draugiem/paziņām, reizēm pat svešiem cilvēkiem, reizēm ar kādu gaidītu, bet tomēr pārsteiguma viesi.

Tā dienu pirms manas dzimšanas dienas mūsmājās iedipināja trīs pilgrimi no Latvijas. Kaut ko bija lasījuši “Ievā” par mani, tad vēl citi ļaudis ieteikuši, un tā lietainā dienā, nedaudz iesvīduši, nedaudz samirkuši, viņi bija klāt. Atkal tā reize, kad varu ar patiesu baudu un prieku secināt, cik latvieši ir uzņēmīgi, ideju un talantiem bagāti. Bija patiess prieks caur smiekliem dalīties stāstos par to, kā viņiem viss tapis, kā man te top. Pusnakts pienāca daudz par ātru, un mīļi vedināju ceļotājus uz nakts miegu, tak jau no rīta Ceļš sauks.

Kur vēl lielāku laimi savā dzimšanas dienā kā klāt galdu, burt gardumus viesiem un redzēt, kādā ātrumā un ar kādu apetīti viss uzburtais pazūd ceļotāju punčos.

Kā parasti brokastis servētas uz melnajiem akmens šķīvjiem un kafija Vitas Siles dāvātajās porcelāna krūzītēs (mums abām ļoti patīk Hiacinte Burkā). Tā ceļotājiem reizē ar brokastīm tiek stāsts par Vitu, brīnumiem, ko Visums sagādā, kad ko ļoti, ļoti sirds lūdz.

Krūzītes Vita man uzdāvināja, kad kopā ar vīru apmeklēja mani savā kāzu ceļojumā pirms diviem gadiem. Tā kriksītis no viņu laimes iemitinājās manā bufetē un tiek pasniegts katram viesim. Lai pasaulē vairāk prieka un laimes. Brīnumi notiek, ja tiem tic un čakli darbojas.

Pilgrimi devās ceļā, bet man paliks siltas atmiņas un Evijas Efi (brīnumdare māksliniece, kas dzīvo ASV) darinātais naudas maciņš. Vai Visums grib pateikt, ka jāiekārto jauna naudas krātuvīte? Jāuzsāk jauns projekts? To laiks rādīs.

Pagaidām – Buen Camino, amigas!

Citi raksti

22.11.2021. Īsie stāsti jeb “45 soļi līdz....”

Saskaitīju, šis ir 10. solis

Aiz loga kopš vakardienas ārdās Dana. Visi saimniekus mīlošie suņi ar mieru staigāt pamperos. Mani kaķi – nē! Sēž, brēc pie durvīm, ārā vajagot. Atveru, pabāž degunu un, aši apcirtušies, pazūd augšā gultā uz apsildāmā palaga.

Kaut kad dienas vidū ziņās parādījās, ka Danai vienai skumji palicis, kompānijā nākšot kaut kāds uragāns Larry. Man šķiet, ka šāds scenārijs jau ir bijis, tāpēc, drošs paliek drošs, rikšiem uz siltumnīcas pusi, uzkraut esošajiem akmeņiem vēl pārīti. Dažās minūtēs esmu slapja līdz ādai un arī apzūdu augšā gultā uz apsildāmā palaga, drebināmies visas trīs.

26.05.2022. Retrīts. 3. diena.

Knapi atvērusi dārza terases durvis, pieķeru Irēnu ar kafijas krūzi rokās, lavoties uz dārza attālo stūri pie plūmes. Jā, viņa stingri nolēmusi konkurēt ar vārnu pāri, kuri, ieraugot konkurentu, apmetušies kaimiņu eglē, lamājas ar visiem viņiem vien zināmajiem vārdiem. Dārzā sāk ziedēt pirmās trompešlilijas, saldā, maigā smarža patīkami kutina degunu. Brokastis atkal jautrā noskaņojumā, kāda kaut ko aizmirsusi, kādai kāda atklāsme. Man arī viena tāda ir - pazudušas mazās karotītes. Vakar bija, šodien nav.

Svētvakars .Ir tik patīkami būt par brīnumdari kādam . Paciņas, lēnām , bet sasniedz savus adresātus .Kaut kur sniegs , bet mums saulīte spīdēja , prīmulas saziedējušas , viena durka - gladiola asnu izdzinusi , un es , pa peļķēm zāli pļāvu .Vakarā, jau saulei rietot , pastaiga gar okeānu un saruna ar Dieviņu . …

Dzīve mazciemā – 148 Read More »

30.09.2023. Kustini kājas, kustini smadzenes

Pēdējā diena kopā ar čaukstenēm, protams, kalni. Braucām uz Somiedo dabas parku, tur ir īsta taku pārbagātība. Savu prieku noķer gan ainavu vērotāji, gan putnu vērotāji, arī zvēru vērotāji, arī lāču un vilku. 🙂 Jā, jā, Astūrijā dzīvo i lāči, i vilki, i Ibērijas lūsis, i bezkaunīgās mežacūkas (viena īpaši bezkaunīgā pa neaiztaisītajiem dārza vārtiņiem iešīberēja manā dārzā, sacienājās ar tomātiem, sapluinīja substrāta maisus un apēda visus kartupeļus).