Dzīve mazciemā – 148

Visuma zīmes

Visums ar mani runā dažādās valodās: reizēm ar kādu dziesmu pa radio, ar kādu ziņu no Facebook draugiem/paziņām, reizēm pat svešiem cilvēkiem, reizēm ar kādu gaidītu, bet tomēr pārsteiguma viesi.

Tā dienu pirms manas dzimšanas dienas mūsmājās iedipināja trīs pilgrimi no Latvijas. Kaut ko bija lasījuši “Ievā” par mani, tad vēl citi ļaudis ieteikuši, un tā lietainā dienā, nedaudz iesvīduši, nedaudz samirkuši, viņi bija klāt. Atkal tā reize, kad varu ar patiesu baudu un prieku secināt, cik latvieši ir uzņēmīgi, ideju un talantiem bagāti. Bija patiess prieks caur smiekliem dalīties stāstos par to, kā viņiem viss tapis, kā man te top. Pusnakts pienāca daudz par ātru, un mīļi vedināju ceļotājus uz nakts miegu, tak jau no rīta Ceļš sauks.

Kur vēl lielāku laimi savā dzimšanas dienā kā klāt galdu, burt gardumus viesiem un redzēt, kādā ātrumā un ar kādu apetīti viss uzburtais pazūd ceļotāju punčos.

Kā parasti brokastis servētas uz melnajiem akmens šķīvjiem un kafija Vitas Siles dāvātajās porcelāna krūzītēs (mums abām ļoti patīk Hiacinte Burkā). Tā ceļotājiem reizē ar brokastīm tiek stāsts par Vitu, brīnumiem, ko Visums sagādā, kad ko ļoti, ļoti sirds lūdz.

Krūzītes Vita man uzdāvināja, kad kopā ar vīru apmeklēja mani savā kāzu ceļojumā pirms diviem gadiem. Tā kriksītis no viņu laimes iemitinājās manā bufetē un tiek pasniegts katram viesim. Lai pasaulē vairāk prieka un laimes. Brīnumi notiek, ja tiem tic un čakli darbojas.

Pilgrimi devās ceļā, bet man paliks siltas atmiņas un Evijas Efi (brīnumdare māksliniece, kas dzīvo ASV) darinātais naudas maciņš. Vai Visums grib pateikt, ka jāiekārto jauna naudas krātuvīte? Jāuzsāk jauns projekts? To laiks rādīs.

Pagaidām – Buen Camino, amigas!

Citi raksti

Cik labi , ka mājā ir vairāki ledusskapji , ir kur pašai no sevis noslēpt kārumus 😉.Viens tāds kārums bija paslēpts aiz ievārijumu burciņām , domāju , sagaidīs Ziemassvētkus , bet šorīt pamodos, un tikai iedomājoties par sautētiem skābiem kāpostiņiem , siekalas sāka tecēt kā prieka pilnam buldodziņam .Tā kā bija veikala diena , tad …

Dzīve mazciemā – 148 Read More »

18.09.2023. Piektās dienas dzīpariņi

Kaut vakarā nekas par to neliecināja, naktī sākās vētra, vējš gaudoja, rībināja durvis un logus. “Nu tā,” es nodomāju, “un ko man ar Dip-Dip komandu darīt?” Kas ir Dip-Dip? Redz, es cilvēkus pēc aktivitātēm dalu “plokš” un “dip- dip”. Pati esmu tipiskais “plokš”, kurš var apsēsties uz akmens, uzkalniņa, smiltiņās un uz pāris stundām iegrimt apcerīgās domās. “Dip-dip” ir tie, kuri vēl nav uzkāpuši vienā kalnā, jau taujā pēc nākamā, tie ir tie, kuriem kājiņas danco pēc vēl un vēl. Šoreiz man ir Dip-dip kompānija, un vēl ar lielo burtu.

01.06.2020. Melnās dienas.

Jau pāris nedēļas garastāvoklis ir tāds, nu, ne gluži mušmires ēst, bet smaidīt arī negribas. Viss sākās pirms divām - trim nedēļām...
Laiks skrien ar vēja spārniem, dienas kaut kur pazudušas... Šai Ceļa pusē nekas daudz neatšķiras no ejamā Ceļa.