Namiņa rīta stāsti – 19
Šorīt abas dāmas sastrīdējās, uzrīkoja boksinga maču uz blakus spilvena. Nansija ir cīrulis, ar pirmo gaismiņu vajag ārā, bet reti, kad modina mani, gaida, kad sakustēšos, tad gan klāt un dīcošā balsī vedina celties. Lakšmi ir pūce vai, vēl pareizāk sakot, visdiengulis.
Tā nu Nansija nāca mani motivēt uz celšanos un iztraucēja guļošo madāmu, šņāciens, spļāviens, cirties ar ķepu un, dusmīgi bubinot, visdiengulis palīda zemsegas valstībā. Tikmēr Nansija, apsēdusies ķengura pozā, ar nevainīgu sejas izteiksmi ar ķepu turpināja taustīt ņurdošo kamolu zemsegas valstībā. Mīļā miera labad paņēmu padusē ņurdošo visdienguli, piecēlos, atvēru dārza durvis, lai nemiera gars var doties izskaidroties ar žagatām, kamēr mēs ar Lakšmi atpakaļ gultiņā.
Sestdiena, mirklis tikai sev godam nopelnīts. Ražīga nedēļa, vakar izdevās brīnumjauka saruna ar Mežāža zīmes pārstāvjiem par viņu gada iespējām. Vēl palikušas Lauvas un Strēlnieki, un tad viss. Datora darbi līdz rudenim paies maliņā, paliks tikai Stihiju grupas un kāda ļoti reta individuālā konsultācija. Ai, nē, nebūs, kā daži iedomājas, zvilnēšana saulītē pie okeāna. Jūlija sākumā brauc pirmie viesi, būšu namamāte, šoferis, gids, uzraugs, par pavāru vēl nezinu. Jāsagatavo namiņš, jāuzpucē dārzs, kaķi jāsaķemmē – nudien, nezinu, man šķiet, ka tas pēdējais būs visgrūtākais.
Darba daudz, bet priecē, ka, ja tā kārtīgi sasparošos, lielos dārza iekārtošanas darbus šogad pabeigšu. Priecē petūniju skaistie ziedu mākoņi, esmu “atkodusi”, kā šajā – mainīgo laikapstākļu – zonā nenosprādzināt jau pirmajā mēnesī. Un tā ar visu, pa solīšiem.
Lēnām, lēnām sākas liliju ziedēšanas laiks. Ceru, ka Astūrijas saule un vēji būs tām labvēlīgi, ziedi sagaidīs jūlija viesus .
Hā, dažiem būs paveicies, tiks pie manas dzimšanas dienas tortes. Pagājušajā gadā to izdalīju garāmejošajiem piligrimiem.
Rīt, ja pārvarēšu iekšējo Skopuli, braukšu apskatīt ziedu svētkus.
Visas pasūtītās sveces devušās ceļā, ar otrdienu var sāk gaidīt pastniekus.
Ko tu darīsi nedēļas nogalē?
