Dzīve mazciemā – 139

Brauc ciemos!

“Tev būs augt un ziedēt te,” noteica Visums un iedēstīja mani Astūrijas zemē. Pat neticami, ka vēl pirms pieciem gadiem nezināju, ka tāda vieta uz pasaules ir. Tagad grūti iedomāties, kā vispār esmu bez šīs zemes dzīvojusi.

Rakstu, lai Tevi, kas lasa, aicinātu ciemos.

Jau četrus gadus pa solītim, centimetru aiz centimetra, kopju un veidoju savu viesu namu pavisam netālu no Astūrijas pērles Cudillero pilsētas.

Tuvākā pludmale vien 15 minūšu gājienā vai 2 minūšu braucienā.

Astūrija ir pasakaini skaista ar savu īpašo šarmu un raksturu.

Tev patīk kalni? Izcili, te ir, ko redzēt, ir, kur kāpt!

Patīk mazas, jaukas pludmales? Lieliski, te ir, kur baudīt okeāna un akmeņu dziesmas, ir, kur lēkāt pa viļņiem!

Patīk garšīgi paēst? Izcili, ēdiens te svaigs un gards! Ak, un tie vīni un sieri… Vairāk kā Lennebergas Emīls spētu saskaitīt.

Meklē klusas enerģētiskās vietas meditācijām? Ir! Te katra pēda zemes piepildīta ar Mātes Zemes mīlestību.

Manā namiņā viesiem atvēlētas divas mājas daļas, katra ar savu autonomo ieeju, katrā trīs divvietīgas guļamistabas (ap 12-14 m2 katra), aprīkota virtuve un vannas istaba. Var paši sev gatavot, var sarunāt brokastis, vakariņas ar mani. Varu būt arī šofere un pavadone braucieniem kalnos, uz pludmalēm.

Astūrijas daba ir piemērota dažādiem retrītiem, mākslas plenēriem, adītāju, tamborētāju nometnēm. Starp citu, man pašai patīk uzrausties kādā kalnā, apsēsties un, klausoties dabas skaņās, virpināt vienu valdziņu aiz otra.

Namiņš, lai cik mīļš man un maniem draugiem, nederēs tiem, kuri meklē dizaina viesnīcas. Pie manis viss vienkārši, toties – veries uz vienu pusi, redzi okeānu, veries uz otru – tur kalni māj.

Ooo, un man padomā jaunas takas, mazie ciemati ko apmeklēt…

Kā nokļūt:

1. Tiešo lidojumu nav, jālido caur Madridi, Amsterdamu, Londonu, Dublinu, Briseli, Frankfurti, Berlīni, Barselonu, Milānu vai Romu uz Oviedo lidostu

vai

2. Lidojums uz Madridi, tad nomas auto vai ātrvilciens līdz Gijonai.

Tiekamies jau šovasar!

Citi raksti

19.08.2020. Šodien bija TĀ diena, kas jāizmanto. Kā to izmantoji Tu?

Es saņēmu savu dūšu un tā karaliski devos dienu baudīt. Viena pati visu dienu jūras malā, pirmo reizi pa visu šo laiku, ko esmu šeit. It kā nieks, bet tas prasīja lielu saņemšanos, jo mājās taču tik daudz darāmā: terase jānopucē, pēdējās kastes jāizkrāmē, virtuvē skapīši jāizberž un dārzs gaida, tad vēl jāatbild uz lielu daudzumu vēstuļu, “jāpalaiž” jaunais projekts un vēl, un vēl un vēl. Bet šodien teicu darbiem STOP, sameklēju no Grieķijas atvesto platmali, iemetu somā pāris persikus, piegāju pie grāmatu plaukta un ar aizvērtām acīm izvēlējos. “Hā,” atverot acis, cik precīzi strādā zemapziņa...
Šodien rakstīju atskaiti par mācībās iegūto, izprasto .Skatot, izzinot sevi no dažādiem rakursiem , nācu pie secinājuma , ka : mans lielākais bieds un trauksmes veidotājs ir palikt bez atbildes reakcijām no pasaules uz maniem vārdiem , darbiem , esību . Ja nav pasaules atbildes vibrācijas uz manējām , tad , kam tad es dzīvoju …

Dzīve mazciemā – 139 Read More »

Vai tiešām jau piecpadsmit dienas eju? Jūtos ārpus laika un telpas. Nakšņoju brīnišķīgā alberģī, tikai viens bet - mana vieta divstāvu gultas otrajā stāvā. Un šīs gultas radītājam bijusi apskaužama humora izjūta, nepietiek, ka gulta ir gana šaura, tai nav nevienas maliņas sānos.
02.07.2023. Viesi namiņā - 1. daļa

Nu, ko! Dāmas vēl gaisā, bet man jau piedzīvojumu pilns snīpis un pēcpuse ar. Kāpēc pēcpuse? Sulas pudele izlija, nācās strauji bremzēt. Reizi pa reizei (un šogad tas būs daudz) jāizlien no manas mazās, mīļās kabatparadīzes.