Dzīve mazciemā – 139

Brauc ciemos!

“Tev būs augt un ziedēt te,” noteica Visums un iedēstīja mani Astūrijas zemē. Pat neticami, ka vēl pirms pieciem gadiem nezināju, ka tāda vieta uz pasaules ir. Tagad grūti iedomāties, kā vispār esmu bez šīs zemes dzīvojusi.

Rakstu, lai Tevi, kas lasa, aicinātu ciemos.

Jau četrus gadus pa solītim, centimetru aiz centimetra, kopju un veidoju savu viesu namu pavisam netālu no Astūrijas pērles Cudillero pilsētas.

Tuvākā pludmale vien 15 minūšu gājienā vai 2 minūšu braucienā.

Astūrija ir pasakaini skaista ar savu īpašo šarmu un raksturu.

Tev patīk kalni? Izcili, te ir, ko redzēt, ir, kur kāpt!

Patīk mazas, jaukas pludmales? Lieliski, te ir, kur baudīt okeāna un akmeņu dziesmas, ir, kur lēkāt pa viļņiem!

Patīk garšīgi paēst? Izcili, ēdiens te svaigs un gards! Ak, un tie vīni un sieri… Vairāk kā Lennebergas Emīls spētu saskaitīt.

Meklē klusas enerģētiskās vietas meditācijām? Ir! Te katra pēda zemes piepildīta ar Mātes Zemes mīlestību.

Manā namiņā viesiem atvēlētas divas mājas daļas, katra ar savu autonomo ieeju, katrā trīs divvietīgas guļamistabas (ap 12-14 m2 katra), aprīkota virtuve un vannas istaba. Var paši sev gatavot, var sarunāt brokastis, vakariņas ar mani. Varu būt arī šofere un pavadone braucieniem kalnos, uz pludmalēm.

Astūrijas daba ir piemērota dažādiem retrītiem, mākslas plenēriem, adītāju, tamborētāju nometnēm. Starp citu, man pašai patīk uzrausties kādā kalnā, apsēsties un, klausoties dabas skaņās, virpināt vienu valdziņu aiz otra.

Namiņš, lai cik mīļš man un maniem draugiem, nederēs tiem, kuri meklē dizaina viesnīcas. Pie manis viss vienkārši, toties – veries uz vienu pusi, redzi okeānu, veries uz otru – tur kalni māj.

Ooo, un man padomā jaunas takas, mazie ciemati ko apmeklēt…

Kā nokļūt:

1. Tiešo lidojumu nav, jālido caur Madridi, Amsterdamu, Londonu, Dublinu, Briseli, Frankfurti, Berlīni, Barselonu, Milānu vai Romu uz Oviedo lidostu

vai

2. Lidojums uz Madridi, tad nomas auto vai ātrvilciens līdz Gijonai.

Tiekamies jau šovasar!

Citi raksti

11.11.2021. Īsie stāsti jeb “45 soļi līdz....”

5. solis

Mārtiņi. Aizveras veļu vārti. Uz brīdi pasaule paliek klusumā. Starp bija un būs. Tāds dzidrs, skanīgs mirklis – tagadne. Iededzu sveces saviem veļiem, lai gaišs ceļš, gluži kā atmiņas, kas paliek manā sirdī, domās.

Aiz loga tumša debesis bez mākoņu pogaļām, daudz, daudz zvaigžņu, un tikai 6 grādi. Nudien, sajūta, ka sals tūlīt iekniebs degunā.

(…) nē , dvēsele man neizputēs , es visu naudu lieku stutēs (….)Tā dziedāja ,,Pērkons " , kamēr es tupus , rāpus darbojos pa lielo puķu dobi .Stutes , kas ir manas stutes , kur es visu lieku , kas baro manu dvēsli ?Pieredze , tā noteikti ir mana lielā stute ; zināšanas , prasme …

Dzīve mazciemā – 139 Read More »

31.07.2025. Svētki

Šejieniešiem ļoti patīk svinēt svētkus – ja kalendārā kādu pietrūkst, viņi izdomā jaunus. Tā radušies “Aroz con leche” (rīsu putras) svētki – konkurss, kur sabrauc liels daudzums tautas nogaršot n-to vārītāju veikto un nobalsot par gardāko. Pašu nominantu vaigi plīst no lepnuma, un katrā ēdienkartē lieliem burtiem būs ierakstīts – tāda un šāda gada nominants konkursā par gardāko rīsu putru, un, ja tiks pie kādas balvas, krodziņa sienu rotās milzu plakāts un īpaša atzīme pie ēdienkartes. Astūrieši ļoti lepojas ar to, kas viņiem ir, ar to, ko daba veido. Nu kaut vai, piemēram, Picos de Europa – ņem un nosauc tā vienu kalnu masīvu, un iestāsti, ka ir vēl augstāki kalni. Pamēģini to astūrietim pateikt – viņš paraustīs plecus: nu un, toties nosaukuma tāda nav.

12.07.2020. Pirmais viesis.

Šodien ir īsts “viento del norte” laiks. Saule paslēpusies aiz pelēko mākoņu aizkariem, nomācies, tumšs, spiedīgi karsts, un vējš tāds, ka gāž no kājām. Šī ir tā diena, kad nolemju iztikt bez smilšu pīlinga sejai, atsakos no āra darbiem un lieku mieru arī telpu pucēšanai. Uzliku fona mūziku par trako ziemeļvēju, Lakšmi priecīga ieritinājās uz ceļiem. Murrā tik skaļi un hipnotizējoši veras man acīs, ka nolieku adīkli malā. Lai notiek, šodien vērpsim stāstus.