Dzīve mazciemā – 139

Brauc ciemos!

“Tev būs augt un ziedēt te,” noteica Visums un iedēstīja mani Astūrijas zemē. Pat neticami, ka vēl pirms pieciem gadiem nezināju, ka tāda vieta uz pasaules ir. Tagad grūti iedomāties, kā vispār esmu bez šīs zemes dzīvojusi.

Rakstu, lai Tevi, kas lasa, aicinātu ciemos.

Jau četrus gadus pa solītim, centimetru aiz centimetra, kopju un veidoju savu viesu namu pavisam netālu no Astūrijas pērles Cudillero pilsētas.

Tuvākā pludmale vien 15 minūšu gājienā vai 2 minūšu braucienā.

Astūrija ir pasakaini skaista ar savu īpašo šarmu un raksturu.

Tev patīk kalni? Izcili, te ir, ko redzēt, ir, kur kāpt!

Patīk mazas, jaukas pludmales? Lieliski, te ir, kur baudīt okeāna un akmeņu dziesmas, ir, kur lēkāt pa viļņiem!

Patīk garšīgi paēst? Izcili, ēdiens te svaigs un gards! Ak, un tie vīni un sieri… Vairāk kā Lennebergas Emīls spētu saskaitīt.

Meklē klusas enerģētiskās vietas meditācijām? Ir! Te katra pēda zemes piepildīta ar Mātes Zemes mīlestību.

Manā namiņā viesiem atvēlētas divas mājas daļas, katra ar savu autonomo ieeju, katrā trīs divvietīgas guļamistabas (ap 12-14 m2 katra), aprīkota virtuve un vannas istaba. Var paši sev gatavot, var sarunāt brokastis, vakariņas ar mani. Varu būt arī šofere un pavadone braucieniem kalnos, uz pludmalēm.

Astūrijas daba ir piemērota dažādiem retrītiem, mākslas plenēriem, adītāju, tamborētāju nometnēm. Starp citu, man pašai patīk uzrausties kādā kalnā, apsēsties un, klausoties dabas skaņās, virpināt vienu valdziņu aiz otra.

Namiņš, lai cik mīļš man un maniem draugiem, nederēs tiem, kuri meklē dizaina viesnīcas. Pie manis viss vienkārši, toties – veries uz vienu pusi, redzi okeānu, veries uz otru – tur kalni māj.

Ooo, un man padomā jaunas takas, mazie ciemati ko apmeklēt…

Kā nokļūt:

1. Tiešo lidojumu nav, jālido caur Madridi, Amsterdamu, Londonu, Dublinu, Briseli, Frankfurti, Berlīni, Barselonu, Milānu vai Romu uz Oviedo lidostu

vai

2. Lidojums uz Madridi, tad nomas auto vai ātrvilciens līdz Gijonai.

Tiekamies jau šovasar!

Citi raksti

Vakar , lai aizmigtu , vajadzēja pustableti Somnola iedzert . Galvā bija iemeties dūrējs, klauvētājs un neparko negribēja rimties . Labs miegs ir visa pamatu pamats, šorīt pasaule krāsojas gaišākās krāsās un darbi iet no rokas .Uz siltumnīcu pārnesu mazo stādaudzētavu, salaistīju, sabaroju . Pelargonijas , skaistnātrītes ņipri saņēmušas, tagad tik vētras un tumšās dienas …

Dzīve mazciemā – 139 Read More »

Tik svarīgi , starp darbiem , pienākumiem , atrast brīvu brīdi sev . Sev , dzirdēt sevi , sajust sevi ! 25 grādi , maigs vējš , brīnišķīga pastaiga gar okeānu . #100LaimīgasDienasNamiņā
Beidzās mācības izgāju ārā , tur viss debesjums košās zvaigznēs , tik skaisti , stāvēju muti atvērusi ,žēl, ka tas tik cilvēka acis , telefona acs neķer.Plutons savas spēles spēlē , kādus vārtus aizver , kādus atver . Naktī redzēju sapni , kas aizvija siltās patīkamās sajūtās . No rīta, FB atmiņās , izleca šis …

Dzīve mazciemā – 139 Read More »

19.08.2022. Spoki, gari un citi

Namiņam ir savi neredzamie iemītnieki, to jūtu ik brīdi, to piedzīvoja arī retrīta dāmas. Tas bija varen jautri. Abām kaķu dāmām arī nācies sastapties ar namiņa sargiem, tad visas trīs sēžam gultā, viena uz otru skatāmies un murminām gariņiem mīļvārdiņus cilvēku un kaķu valodās. Bet vienu vakaru bija citādi...