Dzīve mazciemā – 103

Namiņa rīta stāsti – 16

Pamodos, aizmigu, pamodos… neomā ar vēlmi kādam iekost. Kaķes aizbēga, palika tik sviestmaize. Laaabi.

Līst! Tas labi, jo šodiena visa pie Skorpionu kartēm, dzīvs Plutons pa māju drasēs.

Noķēru mirkli, kad negāza, bruņojusies ar abām ķemmēm, kaimiņiem par prieku gūstīju Nansiju, lai izķemmētu.

Kāpēc divas ķemmes? Viņai arī vajag kaut kur iekost, kad pūkbikses ķemmē.

Skaļi taurējot, piebrauca pastniece, iemainīju sauju zemeņu pret paciņu.

Jaunas sveču formas, jaunas sajūtu kārtis.

Ak, un pareizajā dienā sveces ar izlietas. Šobrīd vēl uzņem spēku zīmju aplī.

Diena var sākties!

Mazs ieskats oranži sarkanajā krāsā.

Citi raksti

Tas nekas, ja liesma apdzisusi...
Šodien rakstīju atskaiti par mācībās iegūto, izprasto .Skatot, izzinot sevi no dažādiem rakursiem , nācu pie secinājuma , ka : mans lielākais bieds un trauksmes veidotājs ir palikt bez atbildes reakcijām no pasaules uz maniem vārdiem , darbiem , esību . Ja nav pasaules atbildes vibrācijas uz manējām , tad , kam tad es dzīvoju …

Dzīve mazciemā – 103 Read More »

Esmu apguvusi jauno mājvietu, mācos komunikāciju ar visiem trim priesteriem. Jāatceras, ka te ir Spānija, un priesteri ir īpaša kasta, pat, ja pilnīgi neizskatās pēc tādiem. Skatoties uz Andrē - ja neredzētu koka krustiņu kaklā, liktos parasts, normāls hipiju džeks ar gariem, lokainiem matiem, kurš savā telefonā seko līdzi futbola mačiem.
07.06.2023. Namiņa rīta stāsti – 18

Kopš pagājušās ceturtdienas gaidu kurjeru, kuram jāatved sveču iepakojamais materiāls. Ceturtdienas vakarā atnāk ziņa, ka kurjers bijis, bet es neesot bijusi mājās. Rakstu pieklājīgu, bet niknu ziņu, ka biju mājās, gaidīju, bet kurjera nebija. Pusnaktī atnāk ziņa: “Atvainojiet, kļūda, risināsim.” Piektdien klusums, vakarā atnāk ziņa, ka nepilnīga adrese, šoferis nav varējis atrast. Man ir jūtas, rakstu, ka ir pievienota lokācija. Pirmdien saņemu ziņu, ka atkal atvainojas, meklēs risinājumus. Vakarā zvana kurjers, vai ta es esot Iveta, vai ta es esot mājās.