#100LaimīgasDienasNamiņā – 13. diena

Šodien rakstīju atskaiti par mācībās iegūto, izprasto .
Skatot, izzinot sevi no dažādiem rakursiem , nācu pie secinājuma , ka : mans lielākais bieds un trauksmes veidotājs ir palikt bez atbildes reakcijām no pasaules uz maniem vārdiem , darbiem , esību . Ja nav pasaules atbildes vibrācijas uz manējām , tad , kam tad es dzīvoju , kam , ko daru , esmu .
Mēs visi gaidam , kad uz saucienu kāds atsauksies , vai ne ?
Pasaules atbalss ir kā varavīksne pār kalniem, pacel galvu , ieraugi , pasmaidi un paliek tik silti ❤️ .

#100LaimīgasDienasNamiņā

Citi raksti

The third day – continued. I'm eyeing the heap of bed sheets lying around on the cupboard in the quiet room, that heap is yet to be ironed out.
26.07.2023. Namiņa rīta stāsti vakarā (nr. 26)

Kā jūsu pusē ar sauli un lietu? Mūs saulīte ļoti mīļo, tik ļoti, ka kokiem krīt lapas, pat varenās tūjas skumji šūpo savus zarus. Vīst. Dārzs saskumis, neskatoties uz cītīgo laistīšanu, jaunsētās puķes nedīgst. Dārza krāšņums -lilijas - lēnām nozied, vēl pēdējās, pumpuros esošās, vakaros saldi smaržo.

03.01.2022. Katram savi dārgumi

Vai vētrai gatava? Nezinu, vai tam var sagatavoties, bet izbaudīt neparasti silto laiku - izbaudīju. Šodien, vakar, aizvakar visas dienas dārzā ar lāpstu, grābekli, zirgāboliem un puķu sīpoliem. Rāvu ar slapju muguru līdz sūrstošām rokām un smeldzošiem pleciem. Kaut ko paspēju, kaut ko nepaspēju. Pietrūka kādu nieka 3-4 stundu, un būtu pabeigusi līdz galam visu lielo dobes kompozīciju, palika trīs fragmenti nepabeigti. Zemi izraku, zirgābolus sabēru, jau tumsiņā veco velēnu pa virsu saliku. Tagad gaidīšu kādu labo dienu, lai sabērtu zemi, noblietētu, saliktu puķu sīpolus un aizraktu. Mācos rimtumu un nešaustīt sevi par nepaspēto.
26.05.2022. Retrīts. 3. diena.

Knapi atvērusi dārza terases durvis, pieķeru Irēnu ar kafijas krūzi rokās, lavoties uz dārza attālo stūri pie plūmes. Jā, viņa stingri nolēmusi konkurēt ar vārnu pāri, kuri, ieraugot konkurentu, apmetušies kaimiņu eglē, lamājas ar visiem viņiem vien zināmajiem vārdiem. Dārzā sāk ziedēt pirmās trompešlilijas, saldā, maigā smarža patīkami kutina degunu. Brokastis atkal jautrā noskaņojumā, kāda kaut ko aizmirsusi, kādai kāda atklāsme. Man arī viena tāda ir - pazudušas mazās karotītes. Vakar bija, šodien nav.