Dzīve mazciemā – 99

Namiņa rīta stāsti – 13

Rīta komisija apstaigā savus īpašumus.

Bosiks sargā pieeju no sētas puses.

Atplaukusi viena no Coraļiem, savas cakas atrāda vēl viena skaistule, kuras vārdu nospēra vārnveidīgie, vēl divas lielās īrisu vāles sprāgs vaļā. Kamēlijas raisa pēdējos ziedus, dodot vietu magnolijai, kura jau drīz priecēs. Rozes kārto ziedlapiņas, gatavojas.

Kad rakstīja dziesmu par neļķu ugunīm, vēl nezināja, ka daudz košākas, dedzinošākas būs pelargoniju ugunis. Sāk veidoties skaista kolekcija.

Dīvaina nakts ar dīvainiem sapņiem.

Neskatoties uz cipariem mēraparātā, garastāvoklis labs, pat ļoti labs. Saulīte silda, jau 18 grādi.

Prieks, ka sūtītās sveces jau silda savus saņēmējus (pirmie saņēma jau ceturtdien).

Atkal gribas atgādināt, ka mirklis starp mūžībām ir “te un tagad”.

Citi raksti

Dzīve mazciemā – 64
06.05.2022. Ko vieglāk mācīties: mīlestību vai pacietību?

Neparasta rosība mājās, pilnīgi jūtu, kā atdzīvojas, elpo katrs stūris un stūrītis. Prātā ienāca asociācija ar kādu multfilmu, kur iekurināja sen nemīļotu krāsni, tā sākumā sprauslāja, klepoja melnus dūmu mutuļus, un tikai pēc tam mazas uguns liesmiņas sāka sprēgāt, pakāpeniski pieņemoties spēkā un skaistumā.

#100LaimīgasDienasNamiņā – 46.-47. diena
Visumam nav citu acu , kā tikai tavas , lai tu ieraudzītu SAVU ceļu .Visumam nav citu kāju , kā tikai tavas, lai tu sāktu iet SAVU ceļu .Visumam nav citu roku, kā tikai tavas, lai tu sāktu darīt to, kas tev tīkams .Visumam nav citas sirds , kā tikai tava , lai tu atļautu …

Dzīve mazciemā – 99 Read More »

Dzīve mazciemā – 119
26.07.2023. Namiņa rīta stāsti vakarā (nr. 26)

Kā jūsu pusē ar sauli un lietu? Mūs saulīte ļoti mīļo, tik ļoti, ka kokiem krīt lapas, pat varenās tūjas skumji šūpo savus zarus. Vīst. Dārzs saskumis, neskatoties uz cītīgo laistīšanu, jaunsētās puķes nedīgst. Dārza krāšņums -lilijas - lēnām nozied, vēl pēdējās, pumpuros esošās, vakaros saldi smaržo.

Dzīve mazciemā – 168
27.11.2025. Kad "bars" pieņem

Ir dienas, kas dod spārnus. Jau kādu mēnesi ar astīti reizi nedēļā dodos uz divus kilometrus attālo veco skolu, kur iemitinājušās “Svētās Sievas” jeb – kā viņas sauc – Santa Anas kapellas sargātāju asociācija. Vecā skola ir ļoti līdzīga mūsu latviešu vecajām skolas ēkām: gara vienstāva ēka, sadalīta divās lielās telpās. Agrāk tur bija divas klases – viena mazākajiem bērniem, otra lielākajiem. Tagad vienā telpā ir neliela bibliotēka un vakaros notiek zumbas un deju nodarbības, bet otrā pašas matronas iekārtojušās pie diviem gariem galdiem.