Namiņa rīta stāsti – 2

Esmu Pūķa Viesuļa un Burbuļkatliņa krustojums. Varētu uguni spļaut.

Kurjers kopš ceturtdienas nekādi nevar atgādāt paciņu. Atkal viens no tiem dīvaiņiem, kuri piebrauc pie ciema, apgriežas un brauc prom, iepriekš izsūtot galīgi nepareizus piegādes datus. Piemēram, atsūta, ka būs 17.03., bet jau 16.03. vakarā raksta, ka nav saticis saņēmēju (kaut es visu dienu mājās, un neviens pie durvīm negrabināja), vakar no rīta atnāk ziņa, ka būšot. Labi, ne soli uz dārza pusi, tik pa ielas terasi, virtuvi, gaidu. Atnāk ziņa, ka būšot no 18:30 līdz 19:30, labiii. Pēc brīža atnāk ziņa, ka 16:40 nav bijis saņēmējs. Uzrakstīju dusmu vēstuli, atbildes nav, šodien pakas numurs no sistēmas pazudis.

Jutu, ka manī sāk mosties ne labākās sajūtas, tāpēc aši uz mežu.

Tavu prieku, tiku pie jaunajām eikaliptu pogaļām (būs attīrošajās svecēs, ko likt), pie mega lielajām lauru lapām.

Dārzā arī savi jaunumi.

Viss notiek, tik Rūgumpods jāsamīļo, jāsabaro ar apelsīnu, jāsasmaržo lauri.

Pavasaris, ārā, ielas terasē, aizvējā 24 grādi, kaķi kaifo.